Čau.
Pāris dienas neesmu šeit bijusi.
Ienācu un ieraudziju to, ko gaidiju. Tik daudz heiteru komentāri.
Kāds rasktija, ka nevenam neintresē, šis viss. Bet es tekšu, tā. Ja TEV tas neinteresē nesaki, ka tas neinteresē visiem, jo tu neesi visi. Tu esi tikai viens niecīgs cilvēks. 
Vēl kāds rakstija, ka esmu depresīvā meitene. Es tā neesmu teikusi, tikai gribēju uzināt jūsu domas, par tādiem cilvēkie, ja nepareizi pavēstiju domu, tad atvainojos, neesmu dzejniece.
Bija vēl šādu komentāru "kopē grāmatu?" . Tagad gan nevaru teikt neko citu, kā Jums mīļie spociņi ir problēmas ar lasīšanu. Ja jūs manu iepriekšējo rakstu būtu izlasijuši līdz galam un iegaumējuši pēdējo teikumu , jums nerastos tik atvainojos par izteicienu, bet stulbi jautājumi.
Bet tagad ķeramies pie lietas. Šodien ir trešdiena.
Skolas diena, ļoti mierīga.
Tikai... Man ļoti kāds pietrūkst... Mans puisis...
Nemāku cīnīties ar ilgām. Nemāku nedomāt par viņu, Viņš ir visur. Neesam tikušies nedēļas divas? Viņš ir apaukstējes. Tad nu rīt vai parīt beidzot tiksimies.
Rakstat komentāros, kā jūs cīnaties ar ilgām? (Es ceru sagaidīt, kādu normālu atbildi, nevis tikai stulbības)
Daudz nav ko rakstīt. Viss ir ļoti labi. Tikai ĻOTI ilgojos. 
Gaidīšu jūsu komentārus.
P.s arī negatīvos. Tas vairo manu enerģiju turpināt.
Meitene Tīmeklī pamet tīmekli xxx
