2014. Gads.
Sabiedrisko transportu fotogrāfija.
2012. Gadā aizrāvos ar skrituļošanu.
Vēl viss pat tagad notiekās.
2014. Gads.
Sabiedrisko transportu fotogrāfija.
2012. Gadā aizrāvos ar skrituļošanu.
Vēl viss pat tagad notiekās.
2013. Gads.
Man kā īpašam cilvēkas gribējās kādu orģinālu lietu... Wallpaper priekš desktopa.
Beigās sanāca kas tāds.
Daži vecie darbi. no 2013. gada.
2013. Gads.
2013. Gads
2014. Gads. Vasara.
Pat tagad 2015. gadā tā arī izskatos. Dzīvoju, daru, priecājos!
Tad jau redzēšu ko man tālāk lemts piedzīvot.
Mums katram ir iespēja pabūt Visuma centrā. Izdzēšam vārdu "slinkums" no savas ikdienas un mīlam, zīmējam, dziedam, dejojam, smejamies, atbalstam, rūpējamies, uzmundrinam, nebaidāmies, DARĀM! Lai Jums visiem viss izdodās dzīvē. Neatkarīgi no drūmajiem, sāpīgajiem un tumšajiem apstākļiem visapkārt, pagātnes vai nākotnes. Varbūt dzīvojam mēs hologrammā, bet mums ir kontrole pār' to, kas notiek apkārt...pasmaidi
Tu pat atceries sevi 2 un 3 gados! :O Interesants raksts. +
bet ja tā godīgi, paldies par savu stāstu. Mums pamatskolas un sākumskolas laikos arī bija divi puiši kurus izsmējām un mēs arī mēdzām būt ļauni tobrīd nemaz neapzinoties kā tas otrs cilvēks jūtas. Tagad prātam pieaugot es apzinos cik briesmīgi un stulbi tas bija no mūsu puses.
Un to es arī biju pamanījis, ka klasēm augot, lai arī cik riebīgas bija attiecības savā starpā, visi kļūst mazliet saliedētāki.
Omfg , Ko tu te muldi ! Simpātisks puisis arī savos 7 gados . Njuu un tgt vispār seksuļa :d + no manis .
Turpini iesākto un viss buus ok. Diemžēl šī problēma ir aktuāla visā pasaulē ne tikai lv. Grūti pateikt kāpēc tas tā notiek, vienu nabagu visa klase apceļ un šķiet viņi no tā gūst kkādu baudu. Mana versija ir tāda, ka tie kuri tevi apcēla vnk paši vai nu ģimenē vai kur citur bija apceltie un viņi vnk turpina to kā slimību izplatīt tālāk.
Tik jauks raksts!
Tu esi milzīgs malacis, tu tiki pāri visām grūtībām Lūk šeit parādās teiciens: Pēc vistumšākās vētras vienmēr parādās visspožākā varavīksne.
Labs stāsts kā piemērs citiem... Nezinu vai liks aizdomāties tiem skolas laikā apčubinātajiem-foršajiem bērniem. viņiem nav tādu stāstu ko stāstīt, nav bijis jācīnās par savu personību un vietu sabiedrībā. es tevi diezgan saprotu, agrāk biju vientuļniece, tagad sākuu sevi vairāk mīlēt und dzīve ir ideāla