Bieži neaizdomājamies, ka sīkas darbības ko veicam ikdienā var izmainīt tik daudz. Daram lielāko daļu pat neaizdomājoties kādas būs sekas. Rakstu šo no savas dzīves dzīves un aicinu jūs par to aizdomāties.
Man ir 17 gadu un meitenei par ko rakstīšu ir 16. Mēs reiz bijām klasesbiedri. Tā es vienu dienu apsvēru iespēju viņai uzrakstīt, jo man patīk parunāt ar cilvēkiem, kurus sen neessmu saticis. Tomēr es šaubijos vai rakstīt. Draudzene arī teica lai uzrakstu. Tomēr aizrāvos ar citiem darbiem un tā arī aizmirsu uzrakstīt. Pēc pāris dienām pēkšņi uzzināju ko tādu, kas mani satrieca. Šī meitene tās dienas, kurā gribēju viņai uzrakstīt nākamājā rītā, tika atrasta guļot kādas ielas malā piedzērusies un kaut ko salietojusies. Viņa tika aizvesta uz slimnīcu un arī šobrīd tur atrodas. Vēl pirms tam vakarā viņa bija ar kādu pārgulējusi bez nekādas izsargāšanās. Domājams, ka viņa pirms tam ir bijusi depresijā vai piedzīvojusi kaut ko sliktu. Ja es būtu uzrakstijīs, tad nekas tāds nebūtu notoicis, jo bieži palīdzu cilvēkiem, kam prātā ir sliktas domas. Es būtu varējis viņu no tā atrunāt.
Aicinu jūs padomāt ko darat ikdienā. un ja ir tāda iespēja, tad uzraksti tam cilvēkam, par ko sen esi aizmirsis. Pat ja tas ir kāds sens ienaidnieks, vēl jo labāk. Uzraksti un iepriecini. Karma tev vienmēr atdarīs.
