Sveiki visiem. Cilvēki ir viss dažādākie, kas redz pasauli savādāk nekā citi, bet tam tā ir jābūt. Man dzīvē nav klājies viegli esmu gājis cauri visam. Es bērnība tikai gulēju, pa slimnīcām - negāja viegli ar to sadzīvot, bet es slimoju ar nieru slimībām visu savu dzīvi ,ka dakteri teica ,tu vienu dienu mirsi. Bet es cīnijos tālāk zinot ,to ka ir jācīnās nevis jāpadodas. Vai tas bija liktenis -
Iespējams, to es vēl nezināju, bija drūma sajuta ,ka tev ir pēdējā diena. Man bija 10 gadi gulēju pie sistēmaas. Un prātoju kapēc es nevaru cinities, par savu veselibu dzivot vēl gribās, kad man palika 18 gadi, Es sāku sapraast - man paliek labāk dakters saka tu tomēr izdzīvosi, bet tā tas ari notika, es paliku dzivs no retas smagas slimības, kas vareja beigties savādāk neka citiem. Man tagat viss ir kārtība mēģinu sasniegt visu nokavēto savā dzīvē dēļ šīs slimibas., ka mana bērnība bija tikai slimnīcā pavadīta. Pa laimi skolu arī pabeidzu tagat stradaju valsts darbā.
Tāds nu ir mans veiksmes stāsts, kaut arī nav garš, tas ir pietiekami garš, lai kaut nedaudz gūtu ieskatu manis piedzīvotajā un tajā, ka esmu ļoti pateicīgs dotajai iespējai - dzīvot!
Kāds ir tavs veiksmes stāsts?
Nu tikai nevajag te dramatizēt...nekam tu te neesi gājis cauri...