Ja pirmīt šķita, ka manas pirmās attiecības bija sasteigtas, tad vēlāk sapratu, ka ir iespējams veidot attiecības vēl sasteigtāk. Tam, ko ar pirmo puisi izdzīvojām vairāk kā pusotra gada laikā, ar otru puisi tika izskriets cauri pusotra mēneša laikā. Un es ātri vien sapratu, ka tas pie nekā laba nenovedīs.
Viss jau bija jauki. Nedēļas laikā jaunais puisis tika iepazīstināts ar ģimeni. Visi viņu tik viegli pieņēma. Nu jā.. Šis puisis bija no kādreizējiem skolas populārākajiem un smukākajiem puišiem, no labas ģimenes, vēl pie tam ar lieliem panākumiem sportā. Un tas jau maniem vecākiem patika. Viņuprāt, šis puisis man labāk piestāvēja. Man viņš patika. Es biju priecīga par to, ka biju kopā ar puisi, kas bija tuvs ideālam manā skatījumā. Bet drīz vien es sapratu, ka tās jūtas, ko es jutu pret viņu, bija tās pašas nevainīgās meitenes simpātijas. Un nekas vairāk.
Viņš jau sāka sapņot par nākamo gadu, par nākotni. Un mani tas mulsināja. Jo vairāk viņš runāja, jo vairāk es sapratu, ka es nevaru sevi iedomāties pēc 20 gadiem kopā ar viņu. Es ātri vien saskatīju jaunajā puisī mīnusus jeb sliktus ieradumus, ar ko man nebūtu spēka cīnīties. Ar viņu es nejutos kā es. Viņa klātbūtne es atkal biju uzlikusi pamatskolas emocionālo masku. Es sapratu, ka neatklāju savas domas viņam pilnībā. Tad es sāku par to vairāk piedomāt un parādīt savu īsto es ar bailēm, ka viņam pēkšņi es vairs nepatikšu. Taču notika pretējais. Viņam es arvien vairāk iepatikos. Es to redzēju viņa uzvedībā, viņa skatienā, ka viņš ir līdz ausīm iemīlējies manī. Es skatījos un domāju – kāpēc es nejūtos kā viņš?
Es zināju, kāpēc.. Manas domas arvien biežāk aizklejoja pie bijušā puiša. Es bažījos par to, kur Viņš ir, ko dara. Es jutu, ka Viņš var aiziet neceļos. Pret mani Viņš tik labi izturējās un kļuva labāks kā cilvēks. To pat viņa ģimene toreiz apstiprināja. Bija tik nepierasti nesazināties ar Viņu itin nemaz. Man tik ļoti pietrūka Viņa balss, viņa silto apskāvienu un saldenās ādas smaržas.. Es taču vēl aizvien mīlēju Viņu – savu pirmo puisi –, ar kuru es varēju iedomāties kopīgu nākotni.
Nabaga tagadējais puisis.. Viņš pat nenojauta, ka es pat skūpstoties iedomājos par bijušo, kurš skūpstījās vislabāk kā jebkad, ar kuru varēju stāvēt sakļautām lūpām pusstundu no vietas un vēl mazliet.. Ar katru dienu es jutos arvien sliktāk. Par sevi. Par bijušo. Un par tagadējo puisi. Es jutu, ka drīz būs atkal pārmaiņas...
