Sākumā es turējos pretī visiem melnumiem, kas arvien biežāk un biežāk lipa klāt mūsu kopīgajai ikdienai. Kādu dienu visi apstākļi tā sakrita, ka jutos ļoti vīlusies savā otrā cilvēkā. Nesaņēmu no viņa nekādu ziņu trīs dienas un trīs naktis. Prātā zagās visādas muļķības un visas sliktākās iespējas. Es šaustīju sevi, jutos nesaprasta, aizmirsta, nesvarīga. Un tas bija tieši nedēļā pirms maniem mīļākajiem ģimenes svētkiem visā gadā..
Drīz vien bija veca drauga dzimšanas diena, uz kuru negribīgi aizdevos, jo jutos tā, ka gribējās tikai sēdēt savā istabā un blenzt sienā, bet nevarēju taču piečakarēt cilvēku, kuru pazinu kopš sāku iet skolā. Tur bija sildoša dzira, pamudinājumi no citu draugu puses, atzīšanās no kāda puses, kas sakrita ar kādreizējām manām vēlmēm, un es iekritu.. Iekritu dziļā bedrē. Bet to es tikai sapratu vēlāk.
Es biju pilnībā aizmirsusi uz mirkli visas nedienas ar puisi, kas manī bija atstājis sāpīgu neziņu. Un tieši šo mirkli izmantoja tā saucamie draugi, kas vēlēdami tikai labu, novirzīja mani vēl tālāk no tagadnes. Es atgriezos pagātnē. Visas sajūtas no tās kā bulta izšāvās ārā uz tagadni. Tā iztraucās caur mani un viņu. Viņu, ko tolaik slepeni apjūsmoju. Viņu, kā dēļ gāju toreiz uz skolu. Toreiz, pirms es viņu biju aizmirsusi (bet, kā izrādās, neaizmirsu viss, vienīgi noglabāju kaut kur dziļi, dziļi sirds iekšpusē..).
Visa pasaule sagriezās. Manā liktenī iezīmējās jauns punkts. Un es pēkšņi jutos kā pa gaisu. Neteikšu, ka tas bija kā ar Viņu. Bet sajūta bija laba, gaiša, silta un visnotaļ negaidīti pārsteidzoša.
Jo pēdējo nedēļu laikā bija notikušas visādas stulbas, attiecības graujošas lietas, kuras ne es, ne puisis nemācējām atrisināt, diemžēl. (Tolaik vēl psiholoģiju nebiju mācījusies. Ja būtu, tad rīkotos citādi.)
Tā nu es pāršķīru jaunu lapu savā dzīvē, negribīgi apzinoties to, ka pienāks rītdiena un man būs jāatbild par saviem darbiem. Un to es arī izdarīju. Es pārtraucu savas pirmās attiecības un (pretrunā ar pašas uzskatiem) uzreiz uzsāku jaunas. Laikam man tas tobrīd bija vajadzīgs. Tad bija vajadzīgs man, Viņam (nu jau bijušajam puisim) un viņam (jaunajam puisim), lai gūtu jaunu dzīves mācību. Labu vai sliktu – to es drīz vien noskaidroju..
Nekas dzīvē nenotiek tāpat vien, bez iemesla - to es zināju.
