Kā jau tas ir pierasts, pamostos 5:50. Lecu izslēgt modinātāju, bet paklupu. Nekas - viss gadās pirmo reizi.
Brokastoju, bet pirmo reizi nepaspēju izdzert tēju. R.I.P neizdzertā tēja.
Eju uz autobusa pieturu. Autobusa pieturas zīme pazudusi vietā, kur bija parasti - tagad tā atrodas stipri tālāk.
Kā parasti man gadās, autobuss atbrauc neilgi pēc manas ierašanās pieturā. Šoreiz autobusā ir daudz vairāk cilvēku un visi krēsli (pārsvarā) bija aizņemti, bet man izdevās atrast vienu tukšu, kurā arī apsēdos.
Rīts bija diezgan drēgns, bet izskatījās, ka būs saulains laiks. Autobusa logs bija aizsvīdis no abām pusēm, un es uztraucos, ka varētu nepamanīt, kad jāizkāpj.
Bez problēmām izkāpu pieturā un sāku soļot koledžas virzienā. Zem tilta dzīvības šorīt bija mazāk. Kad es gāju pa tiltu, Saule spīdēja acīs visu ceļu un vēl mazliet. Bet tas jau ir labi, vismaz šoreiz nesalīšu.
Šodien mums arī bija priekšmeti, kuri bija pirmo reizi, tāpēc bija jāveic mazāk darba, bet šodien (atšķirībā no iepriekšējām dienām) darbs bija.
Otro stundu pāra sākumā bija instruktāža zālē par to, ko nedrīkst darīt koledžā. Un tādu lietu bija daudz. Pēc tam mēs atgriezāmies pārim paredzētajā klasē un sākās pirmās svešvalodas nodarbība. Tā sākās ar atnākušo cilvēku pārbaudīšanu (pasniedzēja nosauca vārdu, personai vajadzēja pacelt roku). Viens no maniem kursa biedriem, kad nosauca viņa vārdu, parādīja "peace" zīmi ar rokām. Bija unikāli.
Pēc otrā pāra bija lielais starpbrīdis, kas ilga 40 minūtes. Es tiku informēts,ka šajā brīdī jāaiziet pie audzinātājas un jāparaksta papīrus par to, ka ievērošu instruktāžā teikto. Parakstīties vajadzēja uz 5 atsevišķām lapām, tām bija kopijas, kuras arī vajadzēja parakstīt (kopā 10x). Man tas bija neparasti vispār un sākumā likās diezgan iespaidīgi, ka pirmajā nedēļā tik daudz ir jāparakstās.
Tad bija lietišķās saskarsmes stundu pāris. Nosaukums pats par sevi ir interesants, bet pāris bija vēl interesantāks par nosaukumu. Sākumā mums vajadzēja nākt klases priekšā, pateikt savu vārdu, 5 labas īpašības un hobiju. Es pirmajā brīdī, kad dzirdēju, ka to bus jādara, nezināju, ko teikt, bet sakarā ar to, ka es biju viens no pēdējiem, līdz tam laikam izdomāju, ko teikt (lai gan nepateicu visu, ko biju sadomājis). Pēc tam mēs sākām apgūt priekšmetu,kas, savukārt, ir interesants, kā jau teicu. Kaut kas līdzīgs sociālajām zinībām, tikai daudz, daudz, daudz, daudz foršāks. Īsti es nevaru teikt, jo esmu bijis tikai uz vienu stundu, bet atmosfēra tika uzburta burvīga. Pat skatoties uz to, ka pasniedzēja mūs (vismaz mani) sabiedēja ar to, ka ir riebīga un ar atklātu atklātību, es domāju, ka pasniedzēja un priekšmets ir diezgan foršs.
Pēdējais pāris bija vēsture. Nevarēju sagaidīt, kad pienāks šis mirklis. Iepriekš man vēsture ne visai bija patikusi un to apguvu (ja apguvu, neesmu pārliecināts) ar nelielu riebumu, bet, kad sākās šis pāris, es uzreiz sapratu, ka būs interesanti, un jau dzirdēju daudz jaunu un interesantu lietu. Jāsaka - mani esošie (skolā radītie) uzskati par vēsturi tiek pārrakstīti. Pasniedzēja diezgan interesanti stāsta, un viņai ir diezgan spalga balss. Līdz šim es nevienu cilvēku nebiju saticis ar augstu balsi. Es domāju, ka tam savā ziņā ir loma informācijas apguvē.
Vēl viena foršā lieta, ko es varu pateikt par šo pāri, ir tāda, ka pasniedzēja lietoja Hitlera un Staļina vārdu vienā un tajā pašā stundā. Staļinu, gan ne pa tēmu, bet sakot, ka viņam pieder teiciens:"Nav cilvēku, nav problēmu."
Diena tika pavadīta ļoti interesanti un pozitīvu emociju pildīta. Mūs no pēdējā pāra palaida samērā laicīgi, kā atvainošanos no pasniedzējas, par to, ka pāra laikā viņa bija runājusi pa mobilo telefonu...
<<Otrā daļa
Ceturtā daļa>>
