Pamodod 5:50 no modinātāja un aizlecu uz istabas stūri, lai to izslēgtu, bet tikai, lai atminētos, ka es pārkārtoju savu istabu un telefons atrodas pretējā istabas stūrī. Kad aizgāju uz virtuvi pēc brokastu pārslu apēšanas es vēlējos uztaisīt pāris siermaizes, bet sviesta sviesta traukā nebija. Tad es izņēmu sviesta trauku no trauku mašīnas, izņēmu sviesta paku no ledusskapja, ar nazi pārdalīju sviestu divās daļās un ieliku sviesta traukā. Tagad maniem vecākiem būs vieglāk, jo es jau būšu ielicis sviestu un līdz laikam, kad viņi taisīs brokastis, sviests jau būs mīkstāks (vieglāk smērējams).
Pieturā es jau biju 7:05. Pieturā, kad gaidīju uz iekāpšanu autobusā, es satiku kaimiņu. Viņš nebija zinājis, ka iestājos citā mācību iestādē (šajā gadījumā- koledžā). Viņš pastāstīja, ka tika uzņemts Āgenskalna Valsts ģimnāzijā un, ka no ciemata uz turieni viņam jābrauc ar vairākiem transportiem.
Pēc tam, kad biju nonācis līdz tehnikumam es uzkāpu uz 6.stāvu, kur man notika pirmais stundu pāris, kas bija fizika. Ienācu es pirmais un pat 20 minūtes pirms stundas. Pēc 8:20 sanāca arī pārējie. Pirmo priekšmetu stundās (Lielāko daļ) mums nekas nebija jāpilda. Mēs stundas pavadījām pastāstot par to, kā mūs sauc, no kurienes nākam un kāpēc izvēlējāmies RTK.
Pēc fizikas bija latviešu valodas stundu pāris. Latviešu valodas skolotāja bija stingrāka un varētu paredzēt, ka viņa turpmāk stipri sodīs tos, kuri kavēs stundu (pat ja tikai par 5 minūtēm). Šajā stundā mums vajadzēja blakus sēdētājiem novēlēt novēlējumus. Visspilgtāk es atceros, ka viens no mums novēlēja, lai citiem dators nekūpētu. Sākumā likās diezgan smieklīgi, bet tad atceros, ka bija viens cilvēks, kuram dators nosvila zilās liesmās. Pārējie(ieskaitot mani) novēlēja, lai citiem būtu labas sekmes.
Tālāk sekoja pusdienu pārtraukums, kurš ilga 40 minūtes. Pēc tam sākās matemātikas stundu pāris. Šī bija pirmā stunda, kurā mēs jau sākām mācīties un 1. tēma mums bija vektori. Bet neskaitot to, skolotāja vēl bija teikusi, ka kavētājiem vajadzēs maksāt 2centus. Viņa paskaidroja, ka viņai uz galda ir krājkase, kurā viņa vāc divu centu monētas, lai varētu nopirkt krītu un citas macībām nepieciešamas lietas. Neilgi pēc šiem vārdiem pie krājkases pienāca kāds no studentiem un tajā ielika vairākas divu centu monētas.
Pēc tam bija pēdējais stundu pāris, kas bija rasēšana (lai gan, tik ātri tas nebija, mums nācās kādu laiku gaidīt). Mums pastāstīja priekšmeta pamatus un izstāstīja, ko mums vajadzēs. Vēl iespaidīgi bija tas, ka galdi, kuri bija klasē bija profesionālu rasētāju galdi. Bija ļoti iespaidīgi, bet tie bija veci galdi, lai gan labi saglabājušies.
Kopsummā skolotāju teiktais lika man domāt, ka būs grūti, bet tajā pašā brīdī radīja iespaidu, ka individuālā attieksme šeit ir ļoti ļoti ļoti ļoti augstā līmenī. Domāju, ka būs prieks mācīties un pildīt uzdoto.
Stundas man beidzās 15:09 un es aizgāju uz t/c Dominu, kura atrodas pretīm skolai. Dominā nebijā tā, ko es meklēju. Pēc tam es kāpu uz tilta un devos pa to pilsētas virzienā, lai nokļūtu uz man vajadzīgo pieturu. Es biju nonācis pieturā, kurā mani izlaida, bet zināju, ka oficiāli mani šajā pieturā autobuss nepaņems un aizbrauks garām (tā ir noticis). Tāpēc es devos taisni pa ielu man domātā Rīgas centra virzienā. Sāku es uz Aleksandra Čaka ielas pie tilta, bet attapos apmaldījies Rīgā. Man apkārt bija Krāsotāju iela un Artilērijas iela. Tā es maldījos stundu un varbūt ilgāk un tad nonācu tajā pašā vietā, kur sāku pie tilta. Šausmīgi lija un es samirku. Nebija patīkami. Es aizgāju līdz citam tiltam, pie kura ir pietura, kurā es zinu, ka apstājas man vajadzīgais autobuss un gaidīju autobusu. Man par laimi pēc laika es to sagaidīju.
Ar to visa jautrība nebija beigusies. Mājās autobuss mūs izlaida pirms pieturas, jo ciematā ir remontdarbi un iebraukšanas ceļš bija bloķēts. Nācās iet pa dubļiem uz mājām un rīt man uz turieni vajadzēs iet gaidīt autobusu. Grūti iztēloties, kā tam izdosies tur atbraukt, lai paņemtu cilvēkus. Neskaitot to, vēl līz 11.septembrim nebūs siltā ūdens ciematā.
