Rīts! Zvana modinātājs. Izslēdzu to un dodos tālāk. Rīts bija īpašs ar to, ka pirmo reizi no rīta dzēru kafiju. To taisīju ar kafijas automātu. Dažbrīd bija neērti, jo tas radīja lielu troksni, kas savukārt varēja pamodināt vecākus. Kafija gatava. Pagaršoju. Rūgta. Pielēju 40ml piena. Pagaršoju. Tas kas vajadzīgs! Biju paredzējis, ka kofeīns radīs kādu īpašu sajūtu, bet neko īpašu nemanīju.
Pietura. Autobuss. Dabūju vietu tuvu autobusa beigām. Kamēr mēģināju autobusa biļeti ielikt makā, tikmēr no somas krita ārā lineāls(labi, ka noķēru). Līdz laikam, kad visi nopirka biļetes un sakāpa autobusā, visiem nebija kur sēdēt. Priekšā stāvēja kāda persona. Izdomāju, ka vajadzētu palaist apsēsties. Kādu laiku gaidīju un tad izdomāju, ka palaidīšu, bet šī persona atteicās. Nja. Piecēlos, teicu, ka palaižu un manu darbu nokritizēja... toties savukārt, kad kāds aizgāja prom un parādījās vieta, šī persona apsēdās.
Koledža. Matemātika. Pirmajā stundā atkārtojam vielu(svarīgāko un tā tālāk), bet otrajā rakstam ieskaiti par vektoriem(vektori bija interesanti, bet būšu priecīgs kādu laiku tos vairs neredzēt...). Sākās ieskaite. Sākumā ir tests. Tests šķiet viegls. Visu izdaru bez jautājumiem, parādās iespaids, ka pirmais pabeigšu darbu, bet šī fantāzija pazuda, kad persona, kas sēdēja man pa kreisi(blakussolā) nodeva darbu brīdī, kad tikko biju sācis pildīt risināmo daļu. Tad man pēkšņi pasniedzēja teica, lai nesēžu pie viena uzdevuma tik ilgi, tūlīt beigsies pāris! Tas mani sabiedēja. Nja. Zinot sevi, nebrīnos, ka nenodevu pirmais un neizpildīju visus uzdevumus...
Angļu valoda. Pirms pāra dzirdu, ko runā mani kursabiedri par angļu valodas mācību grāmatām. Viņi apspriež cenas un to, ka nevar atļauties(40euro par grāmatu un vēl nedaudz par burtnīcu varētu būt diezgan dārgi...). Sākas pāris. Pārbaudām mājasdarbus. Viss O.K. Mums tiek uzdoti uzdevumi. Pasniedzēja saka, ka jautājumi arī jānoraksta, bet es to neizdaru. Pabeidzu uzdevumu. Palieku bāls. Manī saviešās bailes: bet kas, ja nu darbu izdarīju nepareizi. Nevēlos, lai man pārmet! Ienāk doma, ka varu pārrakstīt. Sāku to darīt. Tiek uzdots nākamais uzdevums. Iesāku to un turpinu pirmo. Pa to laiku tiek uzdots trešais. Beigās neviens no uzdotajiem uzdevumiem netika izpildīts. Uz nākamo pāri tika uzdots iemācīties pastāstīt par konkrētu tekstu no grāmatas un īpašības vārdiņu diktāts.
Pusdienas! Šodien ēdnīcā ir fileja. Persona, kas apkalpo, iedot fileju un atbildu:"Paldies!", bet viņš atbild ar vārdiem:"Paldies tev, tu jau maksāsi!" Dabūju ēst. Pametu ēdnīcu.
Stāvs. Nonāku līdz šejienei. Stop. Kurā stāvā atrodas man vajadzīgais kabinets ? Nonāku līdz 322.kabinetam. Viss O.K. Gaidu. Sākas pāris. Runājam par konfliktiem(nekas īpašs). Kursabiedrs dabū šokolādi no pasniedzējas(kaut kas īpašs), bet viņš to dabūja, tikai tāpēc, ka pasniedzējai bija pagadījusies kabatā un viņš palūdza(tas liecina, ka komunicējot, daudz ko var sasniegt!). Nevaru teikt, ka pāra tēma nebija interesanta, bet man nepatīk konflikti(lai gan, ne retu reizi[ja ne visas], esmu tas, kurš tos uzsāk).
Pēdējais pāris! Pienākusi literatūra. No šī pāra ir arī atkarīgs, tas vai dabūšu stipendiju(pretējā gadījumā, man būtu bijusi nelaba atzīme literatūrā). Iesākām ar krustvārdu mīklu par Eduardu Veidenbaumu. Krustvārdu mīkla bija par jautājumiem, kurus tāpat nezinātu, tāpēc bija papildus lapas ar informāciju par rakstnieku. Kamēr pildījām krustvārdu mīklu, tikmēr mums(tiem, kas nebija skaitījuši) tika dota iespēja nākt un skaitīt savu Raiņa dzejoli. Es gāju pēdējais (kā jau tas ir tagad ierasts, bet es ļoti vēlējos iet pirmais...). Manu darbu nenopēla un pēc skaitīšanas jutos atvieglots, jo vairs nebija jāuztraucas par dzejoļa skaitīšanu un vairs nebija parādu. Pa vidu šiem notikumiem, bija persona, kas pajautāja, vai krustvārdu mīkla ir uz atzīmi un saņēma atbildi no pasniedzējas, ka pie viņas literatūras stundā darbi ir dēļ zināšanām un tad, cits kursabiedrs izlaboja pasniedzējas teikto pasakot zināšanu dēļ(pirmo reizi biju dzirdējis, ka kāds būtu mēģinājis izlabot valodas skolotājas/ pasniedzējas teikto). Kad beidzām skaitīt dzejoļus, bija daži, kas vēl nebija skaitījuši. Pasniedzēja jautāja, kad viņi skaitīs un tajā brīdī no klases stūra atskanēja atbilde:"Tad, kad pūcēm astes ziedēs!" Es padomāju:"Un kas būs, ja pūcēm astes ziedēs šodien vai rīt ? Sanāk diezgan neizdevīgi viņiem."
Skats uz priekšu(rīt)=>
