local-stats-pixel

Mana dienasgrāmata- 16.septembris0

 5  0

<<Sākums

<<Iepriekšējā daļa

Bija pulksten seši, kad mans ķermenis, reaģējot uz skaļu signālu, atvēra acis un virzījās skaņas avota virzienā. Gāju uz virtuvi... Biju iepazinies ar "jaunu" sieru, kurš garšoja diezgan labi, bet to ir diezgan grūti griezt (vai arī te nostrādā mans talants paveikt kaut ko greizi), jo tas ir diezgan trausls.

Pirms izgāju no dzīvokļa, redzēju, ka pulkstenis gaitenī rāda bez 5 minūtēm autobusa atiešanas laiku. Metos uz pieturu. Šoreiz gan bija jāskrien, jo, drīz pēc manas nonākšanas pieturā, atbrauca autobuss. Pieturā satiku kaimiņu(kaut kā dīvaini, šodien neko viens otram neteicām). Šodien autobusā migu ciet tikai vienu reizi un laimīgi izdevās to pārdzīvot !

Šodien laika apstākļi gandrīz bija pretēji vakardienas (tādā ziņā, ka vakar sākumā bija sauss, tad tad lija, bet šodien lija un tad bija saulains), bet vēlāk atkal lija(bet pa visam sīkām lāsītēm).

Koledža! Dienu sākam ar fiziku (tāpat, kā dienu var sākt ar kafiju, to var sākt ar fiziku; man pat šķiet, ka diezgan labi izklausās...). Iepriekš tik daudz nebiju rakstījis fizikas nodarbībās. Bija jāpieraksta, ko teica pasniedzēja(kā jau to var nojaust). Mēs runājām par 3 laukiem, kurus ir izdomājis cilvēks - par elektrisko, magnētisko un gravitāciju. Tad mums pajautāja, vai kāds var pateikt, kas ir elektrība. Pirmā doma, kas man ienāca prātā, bija: mazi cilvēciņi, kas skraida šurp turp dzeltenās formās. Pāra beigās pat bija darbs ! Darbu es neizpildīju perfekti, otrā uzdevumā es izcēlos- procentus uzrakstīju normālformā.
Latviešu valodā gāja vēl interesantāk (kā jau tas parasti mēdz būt, jo mēs aktīvi tur darām lietas). Mums izdalīja rakstītos kontroldarbus. Man bija četrinieks par darbu (ne tikai četrinieks, bet dabūju sekmīgu atzīmi nedabūjot nevienu punktu lielākajā uzdevumā (interpunkcijā)). Bija astoņi teikumi, un pieturzīmes nevienā nesaliku pareizi. Rezultātā par uzdevumu dabūju nulle punktus (pirmo reizi redzēju nulli, kurai tika apvilkts aplītis). Vēl viena interesanta lieta bija tā, ka dabūju maksimālo punktu skaitu uzdevumā, kurā vajadzēja rakstīt paskaidrojumu. To uzskatu par interesantu jeb dīvainu lietu, tāpēc ka iepriekšējā iestādē vispār nebiju rakstījis paskaidrojumus un vispār neatminos, ka būtu rakstījis lietišķus dokumentus(pirms 9.klases eksāmena biju tos pētījis, bet varbūt pirms iestāšanās RTK...).
Atskan fragments no koledžas himnas un visi skriešus dodas uz ēdnīcu (vai citu vietu, kur var dabūt ēst). Es arī aizgāju un ne lieki ! Kā jau parasti, es palūdzu vistas fileju un man iedeva fileju, kas bija 2 ar pus fileju lielumā par vienas cenu. O! Patstāvīga klienta priekšrocības!
Ejot prom no ēdnīcas, piegāju pie spoguļa. Kādu brīdi pie tā stāvēju un tad biju pārsteigts saprotot, ka es redzu košļājamo gumiju pielipinātu pie spoguļa (tas bija gan asprātīgi, gan pretīgi).
Matemātika! Skolotāja palūdza sasēsties pa pāriem, tad mums iedeva lapiņas, uz kurām bija nedaudz uzdevumu par vektoriem. Sākumā es uzdevumu ne pārāk sapratu. Skatījos, ko dara kursa biedrs, un centos saprast, vai man jādara tas pats. Tad garām gāja skolotāja un sabāra viņu par to, ka viņš pildīja nākamo uzdevumu, par kuru nekas netika teikts. Sāku domāt ar savu galvu un varēju veiksmīgi visu izpildīt.
Un tad tas brīdis pienāca! Sākās rasēšana! Izšķirošais moments bija klāt. Ko pasniedzējs teiks par manu rasējumu !? Pirmais, ko viņš pateica, bija, ka nevajadzēja aizpildīt rakstlaukumu. Centos izdzēst aizpildīto, bet tas bija iespiedies papīrā...
Domāju, ka mums visiem ļoti paveicās, ka pasniedzējs bija tik ļoti pretimnākošs(tādā ziņā, ka neko slikti neteica, norādīja kļūdu un ļāva to izlabot). Vēl pasniedzējs izskatījās diezgan priecīgs nodarbību laikā(pieņemu, ka varētu būt interesanti redzēt, kā pirmie audzēkņi, kas vēl neko nesaprot no vajadzīgā sāk apgūt prasīto). Pēc tam varēs domās atgriezties atpakaļ un salīdzināt, kā gāja. Ļoti ceru, ka man būs tāda iespēja... Neskatoties uz visu, ko biju pieļāvis un nepieļāvis (kāpēc lietoju vārdu "neskatoties" ? kad lietoju šo vārdu, iekļauju tālāk minēto), dabūju septītnieku. Tas radīja iespaidu, ka pasniedzējs būs pretimnākošs un centīsies mums palīdzēt pēc iespējas labāk apgūt rasēšanu, bet var gadīties, ka tas tā bija tikai pirmajam darbam...

Apmēram 10 minūtēs no 4.stāva koledžā nonācu līdz vajadzīgajai pieturai. Zinu, ko kājas par mani domā, bet, ja man vajadzētu to atstāstīt un izlaist lamuvārdus, tad tās klusē. Sēžot autobusā pamanīju, ka aiz manis sēž čalis, kurš tur bija arī vakar un iespējams, ka dienu pirms tam. Vēl ironiskāk man šķita tas, ka viņš dzīvo kaimiņos, bet par to nerunāsim (pagaidām). Mani ieinteresēja frāze, ko dzirdēju (kamēr viņš runāja pa telefonu):"Krievi ir kā suņi. Dvēselē viņi saprot, ko latvieši runā, bet pateikt neko nevar."
Jāpiezīmē, ka izklausījās, ka pats viņš ir krievu tautības.

Nākamā daļa>>

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000