http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Mana-dienasgramata-1septembris/768403">Sākums<<
http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Mana-dienasgramata-13oktobris/772690">Dienu apakaļ<<
Modinātājs. Aizklūpu līdz tam, izslēdzu to. Rīts ir sācies! Nonāku virtuvē. Ar brokastu pārslām jau esam draugi, siers arī pretenzijas neizsaka un par maizi vispār nevaru žēloties (viss ir super!). Nepievēršu uzmanību laikam. Vēlāk pamanu, ka neierasti maz laika palicis līdz autobusam. Žigli dodos mazgāt zobus un dodos uz pieturu.
Pieturā nonāku vēl netipiskāk vēlāk. Cilvēku ir daudz (no tāluma izskatās pēc stabiem). Par laimi uzreiz, kā nonāku pieturā atbrauc autobuss (nav jāgaida, nav jāsalst- viss O.K). Iekāpjot autobusā izrādās, ka ar to superīgās iespējas nebeidzās- ir daudz vietu, kur sēsties.
Aizmiegu. Pamostos netipiski vēlu (pamostos praktiski tad, kad jākāpj ārā aiznākošajā pieturā), bet viss ir kārtībā, jo uzspēju aiziet līdz šoferim un palūgt, lai izlaiž pieturā.
Dodoties uz koledžu ievēroju debesu (jeb mākoņu) burvīgās krāsas. Viena puse mākoņu bija violetas, bet otra puse- sarkanīgas (kārtējo reizi tiku mākoņu apmāts). Rīts sanāca diezgan izdevies.
Sasveicinos ar dežuranti un dodos tālāk. Pa ceļam apstājos pie izmaiņu ekrāna. Izmaiņu ekrānam kaut kas nav kārtībā ar vēderu- tas visu laiku uzrāda mainīgas izmaiņas. Vienu brīdi rāda pilnu sarakstu ar izmaiņām, bet otrajā brīdi- rāda, ka izmaiņu nav.
Fizika sākas ar morāles stāstīšanu (vai pie tā būs jāpierod?). Pēc tam, kad pasniedzēja uzdeva jautājumu kursabiedra, ko viņš darīs tagad ar savu nesekmīgo atzīmi, nonācu pie secinājuma, ka kursabiedri stāsta diezgan daudz suicidālus jokus (nedomāju gan, ka dzīvība, ir kas par ko var pasmieties...). Runājām par taisnvirziena mainīgu kustību. Lika pildīt uzdevumu. Teica, ka pirmajam, kas izpildīs ieliks astotnieku. Skatos uzdevumā un cenšos to izprast. Nekā- trūkst informācijas, lai apjēgtu tēmu. Pēc laika, pasniedzēja parāda iznākumu uz tāfeles un vēl mūs nolamā par to, ka matemātiku elementāru nesaprotam... Vienu brīdi pārmet, ka nesaprotam matemātiku, citu brīdi pārmet par to, ka fizikā nedrīkst pildīt, kā matemātikā, ko tad beigu beigās lai dara ?
Latviešu valoda nesākās ar pārmetumu izteikšanu, tā sākās ar darba pierakstīšanu. Pierakstījām vienu lietu, to papildinājām, tad pierakstījām otru lietu, papildinājām to un tā līdz viena daļa bija uzrakstīta. Tā bija teorija. Tālāk sekoja daudz maz praktisks uzdevums un vēl pāris praktisku uzdevumu. Tādā garā tika aizvadīts latviešu valodas pāris.
Ja godīgi, tad nepatīk šie priekšmeti- priekšmeti, kurus stāsta mācīt un saka, ka bez tā neiztikt un tas vienmēr būs tā. Nav nekā, ko cilvēks būtu aizņēmies, kas pastāvētu tik ilgi. Pat fizika nav konstanta zinātne, jo tā mainās ik pēc simts gadiem! Un galu galā vienīgais, kas nosaka rezultātu ir personas skata punkts. Šie priekšmeti ir kāda cita skata punkti, kādas citas personas taisnība. Bet katram no mums ir sava taisnība, kas dzīves laikā ir jārod.
Pēc pusdienām sekoja matemātika. Kā jau tas ir ierasts, pasniedzēja iesāka ar to, ka ir audzēkņi, kas neatnāk uz nodarbību, bet pēc pusdienām iet gulēt. Tā sauktais bērnudārznieka sindroms. Paziņoja kontroldarba rezultātus. Šoreiz sekmīgo bija vairāk- progress (nākamreiz būs vēl vairāk). Tālāk sākām runāt par kopām. Teica, ka pamatskolā mācīja, bet neko tādu neatceros.
Cits kursabiedrs izrādīja nekaunību- pāra laikā aizgāja prom no pāra. Viņš to izdarīja, tāpēc ka pasniedzēja teica, ka neliks "n" burtu, ja aizies. Bet tad nonākam pie citas tēmas. Kāpēc apmeklējam nodarbībās ? Viens ir lai mācītos, bet otrs ir, lai izrādītu cieņu pret pasniedzēju. Iespējams, ka viņš nesaprata tēmu, bet tas nav iemesls iet prom!
Tēma pati par sevi izklausās vienkārša, bet tad, kad vismazāk gaidīsim (piemēram kontroldarbā), tad parādīsies tādi murgi, kuri pat sapņos nav rādījušies!
Rasēšanā iesākām jauno rasējumu. Kursabiedrs uzgrūdās uz interesantas situācijas- viņš gribēja ielidināt papīra lidmašīnu miskastē, un tajā brīdi pasniedzējs teica:"Ja trāpīsi, nopelnīsi darbam klāt 2 balles, bet ja netrāpīsi- pazaudēsi 2balles!"
Pirmajā reizē trāpīja pa miskaste (tehniski neskaitās), bet tā arī bija vienīgā reize, kad izredzes bija sakarīgas. Pēc tam mēģināja vēl un vēl, un vēl, bet citas reizes neizdevās (šajā gadījumā, ceru, ka runa par atzīmēm bija joks).
