http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Mana-dienasgramata-1septembris/768403">Sākums<<
http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Mana-dienasgramata-12oktobris/772601">Iepriekš<<
Pamostos. Stunda līdz modinātājam. Cenšos aizmigt. Nemiegu. Pamostos no modinātāja. Šodien vairs nav problēmu ar brokastu pārslu kasti- esam salabuši. Iecerēju šodien izdarīt papildus dažas lietas, bet nesanāca. Nevien nesanāca, bet lieki pazaudēju laiku un neuzspēju pilnvērtīgi izmazgāt zobus. Steidzos uz pieturu.
Pieturā nonāku īpaši vēlāk. Cilvēku maz. Cilvēku autobusā arī bija maz. Braucu. Piemiegu. Satraukums! Kur esmu ? Izskatās, ka neko nenokavēju, vēl kāds gabals līdz vajadzīgajai pieturai.
Rīts nav auksts, zālē nav salnas, bet ir apmācies (varbūt noderēs lietussargs, ko pusnedēļu nēsāju somā?). Ejot vienā pusē tiltam mākoņi neizskatās visai interesanti, bet nonākot uz tilta, pamanu interesantu mākoņu kompozīciju šajā pusē.
Koledža. Saku laburītu dežurantei un dodos uz sesto stāvu. Šodien matemātikā ieskaite. Atceros, kā pagājušos gadus rakstīju ieskaites par funkcijām. Sausi uzdevumi un tādā garā, bet gatavojies biju un gatavs esmu.
Pienāk kontroldarbs. Nav nemaz tik slikti- nedala tikai sausus uzdevumus. Dala uzdevumus, kur ir prasīts fragments no tēmas (uzskatu, ka tā ir jautrāk). Pirmo uzdevumu izpildu. Otrajā uzdevumā sabremzējos. Domāju, domāju, domāju un domāju. Pienāk skolotāja. Sabar par to, ka pārāk ilgi sēžu pie viena uzdevuma un saka, lai pildu nākamo. Apskatu nākamo. Sākotnēji nesaprotu uzdevumu. Pārlasu. Tik un tā nesaprotu. Apskatos uz funkcijām un saprotu, kas jādara. Uzdevumā ir jāpārzīmē zīmētās funkcijas. Nav lineāla. Izņemu no maka e-talonu (vienīgā nepierastā lita bija tā, ka neredzēju cm iedaļas un neredzēju cauri).
Vairāk vai mazāk uzdevumu izpildu, bet nesaprotu pēdējo piemēru. Nu labi, nesaprotu, izpildīšu pēc tam. Nākamie uzdevumi iet kā pa sviestu (protams, nav garantija, ka pareizi pildu). Atgriežos pie 2.uzdevuma. Domāju. Pamanu to, ko nebiju pamanījis. Nepalīdz. Apskatos uz piemēriem un izvēlos atbilstīgāko. Trešajā uzdevumā vēl jo projām nevaru iedomāties variantu, kā zīmēt. Neskatoties uz to, šī bija pirmā reize, kad izpildīju kontroldarbu, ieliekoties prasītajā laikā (progress ir novērojams).
Angļu valodā arī neliela ieskaite. Ieskaitei gatavojos mazāk, bet gatavojies esmu (pie tam, ieskaite uz stāstījuma pamata, ko tur nezināt?). Laiks rakstīt. Pasniedzēja palūdz dabūt lapiņu. Plēšu ārā no klades (tā tas nevar turpināties! Noteikti vajag speciālu burtnīcu vai kladi kontroldarbiem!). Personīgi uzskatu, ka nebija nekādu problēmu uzrakstīt ieskaiti. Tālāk viss gāja kā parasti.
Pusdienas! Šodien prātā ir ienākusi ideja, ka varētu aiziet uz kādu citu iestādi ēst pusdienas. Tā arī izdaru, bet nerēķinos ar laiku. Tā rezultātā sanāk, ka sēžu šajā citā iestādē un uztraucos par to, ka varētu nokavēt nākamo pāri.
Pienāk lietišķās saskarsmes pāris. Šodien ļoti daudz runājam. Pasniedzēja vēl jo projām saka, ka atzīmes par darbiem izliks pēc vecāku sapulces. Uztraukties vai priecāties ? Vienā gadījumā jāvaicā, vai neesmu kādu darbu uzrakstījis nesekmīgi, pretējā gadījumā, nav jāuztraucas, ka vecāki varētu pārmest par kādu atzīmi.
Pienāk pēdējais pāris. Uzzinām, ka literatūrā nāksies mācīties Veidenbauma dziesmu no galvas. Ne foršākā lieta, ko ir likuši mācīties, bet ko uzdod, to jāpilda. Dod pierakstīt dziesmas vārdus kladē, tad liek dziedāt, tad liek klausīties, kā dzied kāda cita persona. Pasniedzēja sašutusi, ka nezinām personu, kas dziedāja. Vēl dabūjam zināt, ka ja ir kāds, kurš spēlēs ģitāras pavadījumu dziesmai un visi draudzīgi dziedāsim kopā, tad dabūsim draudzīgu atzīmi.
Otrajā pāra daļā runājam par avīžu rakstiem, kas pastāvēja E.Veidenbauma dzīvošanas laikā. Izsecinām, ka tēmas nav īpaši mainījušās. Tad liek domāt savus virsrakstus. Iedalāmies grupās. Iedalos grupā ar personu, ar kuru biju informātikas grupā (palīdzēju toreiz, šoreiz neskatāties uz mani...). Virsrakstu rakstam ir grūti izdomāt. Pārsvarā esmu atslēgts no ārpasaules un apkārt notiekošā, kas manuprāt apgrūtina domāšanu, bet par to nesūdzos (domāju, ka mierīgāk dzīvot nezinot, kas notiek).
