http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Mana-dienasgramata-1septembris/768403">Sākums<<
http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Mana-dienasgramata-8oktobris/772178">Pirms nogales<<
Pamostos. Cik rāda pulkstenis ? Istabā ir 2 pulksteņi. Viens- telefons(istabas vienā stūrī), otrs- īslaicīgi nepieejams. Līdz telefonam tālu, bet cenšos līdz tam tikt. It kā tieku, bet tas nokrīt uz zemes. Dīvaini kaut kā. Tas bija pieslēgts lādēties. Kurā brīdī tas atvienojās ? Telefonā redzu, ka pēc 10 minūtēm jāceļas. Nu neko. Eju kārtīgi izgulēties izmantojot atlikušo laiku.
Ceļos mundrs un izgulējies! Virtuvē cīnos ar brokastu pārslu paku (ka vēru to vaļā, neuzmanīgi atvēru un tagad ir apgrūtināta izmantošana). Pēc tam cenšos izskribināt pastētes atlikumus no tās trauciņa. Brokastis beidzas.
Pieturā nonāku nedaudz vēlāk. Cilvēku rinda jau ir saviesusies. Liels bija pārsteigums, kad izrādījās, ka ir palikusi pāri vieta, kuru varu aizņemt (lai gan, tā bija pašās beigās un pēdējā, bet bija!). Blakus sēdēja kaimiņš. Blakus otrā pusē sēdēja kāds cits, kuru nepazīstu. Migu ciet(bet tas jau ierasts).
Gāju uz koledžu. Ceļš nebija šausmīgi auksts, kā tas bija ierasts (vai arī, tāpēc ka bija ierasts, nebija auksts). Visapkārt zālē otrpus tiltam bija salna.
Koledža. Ierodos 30 minūtes pirms pāra (forši- nekavēju). Kā jau ierasts, sasveicinos ar dežuranti un eju savu ceļu.
Kā jau oficiālās nedēļas oficiālās grūtības beidzās ar vēsturi, tā arī tā sākas ar vēsturi (ja godīgi, tad patīk šis dīvainais aplis). Pārī runājam par vēsturi (kā jau tas ir pieņemts). Grieķijas tēmu izņēmām un sākām Romas. Pāra laikā piefiksēju, ka Senajos laikos, ļoti bieži, cilvēkus meta nost no klintīm (vai tas varēja būt hobijs ?).
Informātika sākas nākamā. Viss iet OK. Uzspēju iekļauties laika termiņā, lai nodotu klasē veikto darbu, bet tad uzraujos uz kaut kā nepatīkama. Izrādās, ka visu šo mācību laiku, nesūtu vēstules pasniedzējai pareizi. Uzskatītu, ka izpildīju prasīto, bet ne tur kur bija prasīts. Tas viss šausmīgi apbēdināja un atlikušo dienu biju diezgan "novītis".
Pusdienas! Dodos uz ēdnīcu. Šodien kaut kā ēdnīcu ir ~17% tukšāka (vairāk vietas man). Sagaidījis savu kārtu dzirdu, ka saka, ka nav vistas filejas. Nosmejos. Šodien izdomāju ēst ko citu. Tieku pie siera maizītes. Domāju- kāpēc to sauc par siera maizīti ? Tai iekšpusē nav siera... Nonāku līdz medpunktam. Medmāsai ieraugot rokas viņa uzreiz pārmet, vai gadījumā neesot kašķis. Saka, ka nav, bet neizskatās, ka medmāsa noticēja.
stropS! Ierodos. Neizskatītos, ka kaut kas būtu sācies. Dodos uz ģērbtuvi. Konstatēju, ka ir siltās grīdas. Tas noņem nostalģijas sajūtu... Nodarbība sākas ar skriešanu (tas laikam arī ir ierasts). Nesaprotu, kāpēc visi skrien pāri līnijām ? Ja ir līnijas, tad tās ir jāievēro- tāds ir mans uzskats. Tad tiekam sadalīti 2 grupās. Grupā, kurā tiku nācās ļoti ilgi pievilkties un pumpēties (varbūt arī ne ilgi, bet nogurdinoši jebkurā gadījumā). Kā jau biju paredzējis, visu izpildīt nevarēju, jo saguru, bet centos (tomēr nedomāju, ka centos pietiekami...). Tālāk sekoja basketbola uzdevumi. Nevar teikt, ka gāja perfekti, jo nesanāca izpildīt prasīto. Un tad beidzās pēdējais pirmdienas pāris.
Pirms nonāku pieturā redzu, ka garām pabrauc autobuss. Redzu, ka tas nebrauc uz vajadzīgo ciematu, bet blakus ciematu. Nonākot pieturā saprotu, ka tas bija visizdevīgākais autobuss. Līdz nākamajam jāgaida 40 minūtes. Gaidu. Apnīk. Domāju. Izdomāju- varu aizbraukt ar transportu līdz centrāltirgum un aiziet līdz Galssbuss autobusa sākumpunktam, tā vajadzēs gaidīt vismaz pusi mazāk. Braucu. Transportā redzu, ka kādam ir oranžas "Razer" austiņas (tas liecina par to popularitāti ?). Nonāku pie "Origo". Izkāpjot no transporta uz sola sēž vēl viena persona, kurai ir "Razer" austiņas (vai tās ir tik populāras?). Dodos uz sev vajadzīgo vietu, tad pabrauc garām autobuss, kuru gaidīju. Tur bija jāgaida 40 minūtes, bet te jau nokavēju( ceļā pavadīju 15minūtes). Nākamais vēl pēc 40 minūtēm. Braukt atpakaļ ? Nē. Tad vajadzēs gaidīt ilgāk.
Gribēju padarīt situāciju labāku, bet padarīju sliktāku. Rezumē- ja ir dota situācija, kura nav pārāk patīkama, bet ir ciešama, tad labāk palikt pie tās, nevis meklēt laimi, kura centīsies aizmukt.
