Reiz sensenos laikos, biju rakstījis stāstus, bet kas notika ? Nekas īpašs nenotika. Gadījums tāds pats, kā pēdējo reizi, kad "nezināmu" iemeslu dēļ nebija rakstu, bet diemžēl šis būs pēdējais šogad. Tāpēc novēlu veiksmīgi izdzīvot atlikušo gadu un priecīgi, laimīgi nosvinēt nākošos svētkus!
28.11
Pamostos. Iesnas. Nu labi. Dzīve vēl nav beigusies un varu mēģināt dzīvot. Vēl atliek pieminēt, ka vēl atrodos Daugavpilī. Nevis vienkārši tur atrodos, bet jaukais brālēns ir aizdevis savu galdu man, kamēr ciemojos. Gulda ērta un tā tālāk, tikai kājas karājas pār malu...
Pēcpusdiena. Sēžu brālēna gultā. Iesnojos. Kurš salvešu iepakojums šis ir ? Ceturtais, piektais ? Ai, ai, ai! Cik lielus zaudējumus esmu nodarījis brālēna ģimenei ! Veselus sešus salvešu iepakojumus esmu izšnaucis!
Vai jūs kādreiz dzēruši esat kakao ? Varbūt. Bet brālēnam ir mānija uz cukuru un tas ko viņš taisa vairs nav kakao, bet... pat nezinu, kā to nosaukt! Nav jau tā, ka negaršotu pēc kakao (negaršo pēc kakao), bet ir ļoti salds. Ūdens ar cukuru, kuram ir jūtama vārga kakao garša. Nav jau tā, ka kritizētu viņa māku. Laiku pa laikam, kaut ko ekstrēmu taču var pamēģināt ?
Pārējo dienas daļu pavadījām skatoties nedaudz anime krievu valodā un spēlējot datorspēles (ja nesākšu plānot, ko darīt uz priekšu un ko darīt ciemos atnākot, tad tas būs vienīgais, kas notiks, bet to tā neatstāšu!). Vēlētos teikt, ka skatoties, kā viņš spēlē, bet brālēns arī kaut ko teica, ka viņam nācās dienu skatīties, kā spēlēju...
Pats labākais notikums bij' vakarā ! Tātad. Vakars. Šnaukājos. Lotosa pozā sēžu mr.X (kā viņš pats gribēja, lai viņu dēvēju) gultā un nezinu ko daru. Varbūt biju mēģinājis meditēt, bet apšaubu. Visticamāk meklēju mieru. Tad ierunājos:"Ejam pastaigāties."
Pulkstenis rāda laiku pāri astoņiem, deviņiem. Ārā ir tumšs. Mr.x saka OK, bet viņa mazā māsa lēkā apkārt un saka, ka nekur neiesiet! Dabūjam atļauju un dodamies. Atliek pieminēt, ka mums mugurā ir atstarojošās veste, kurām jābūt uzvilktām, kad iet ārā, kad ir tumšs pēc jaunās likumdošanas. Jancīga sajūta.
Ejam pa ietvi. Pretī nāk cilvēki. Pa gabalu ārdās, bet tuvojoties uzvedās mierīgāk. Paejot garām sāk rēkt. Hm. Interesanti, kāpēc ? Brālēns izsaka hipotēzi, ka viņas noturēja mūs par policistiem. Un tā vēl kādas 3 reizes...
Nonākam līdz veikalam. Nopērkam vajadzīgo, pielīpu pie "Snicker" stenda. Beigās nopirkām 3. Pēc beigām, beigās izrādās, ka brālēna mazajai māsai negaršo "Snickers" un nācās atpakaļ ceļā meklēt vēl kādu veikalu, kur nopirkt viņai šokolādi. Laimīgas beigas ?
29.11
Diena, kad atbraucu mājās un vecāki pateica, ka esmu slims. Tā arī neaizgāju uz koledžu dažas dienas pēc kārtas, bet tieši šajās dienas, tāpēc ka Mērfijs, bija ļoti svarīgas mācības, par kurām bija kontroldarbi. pat 2 fizikas pēc kārtas ! Nācās darbu rakstīt negatavam !
Ceturtdien beidzot aizvilkos uz koledžu. Tieši šodien nenotika angļu valoda... kamēr slimoju, tikmēr viss notiek pilnā tempā, bet kad atnāku, tā kaut kas var arī nenotikt...
120 minūtes pavadīju rakstot vēsturē pēdējo kontroldarbu. Bija jautri. Tikai saguru un vēlu mājās biju.
Šā piektdiena bija mazliet savādāka, jo programmēšanas valodu pāra laikā nebija, tā kā biju paredzējis- biju paredzējis, ka būs lekcija vai praktisks darbs, bet bija abi! Toties, tagad protu uzrakstīt programmu, kurā jāatbild uz jautājumiem!
Kādu dienu no nogales pavadīju Jaunpils pilī. Atnākot mājās redzu "YouTube" vide, kurā stāsta, ka tur spokojas. Nekas īpašs.
7.12
Pēdējā nedēļa, kurā pastāv šis aplis. Nevar teikt, ka pietrūkst tā, bet iespējams, ka to vairs nepiedzīvošu...
Otrdien rakstīju pēdējo darbu literatūrā un šeit varu izteikt piebildi: grāmatu lasīšana ir spēks! It īpaši, tad kad darbs ir atkarīgs no izlasītās vielas...
Nākamajā dienā bija darbs latviešu valodā, kuru laikam neuzrakstīju, tā kā vajadzēja...
Rasēšanā uzzināju, ka viss nav tik skumji, kā bija liecies un veiksmīgi salabu ar šo parādu.
Šajā dienā bija angļu valoda un sāku saprast, ka vairs nebaidos kļūdīties! Vismaz ne tik daudz kā agrāk...
Vai jūs zinājāt, ka kādreiz baznīca nodarbojās ar spīdzināšanu ? Nezinu, vai tas bija tieši vai netieši, bet baznīcai bija slepena vienība, kura iefiltrējās sabiedrībā un klausījās, ko runā ļaudis. Ja teica, ko sliktu par baznīcu, tad tiem klājā plāni, bet tas nav viss! Ja baznīcai bija aizdomas par to, ka kāds sadarbojas ar Velnu, tad viņus spīdzināja dzenot naglas zem nagiem un tamlīdzīgi, bet tas arī nav viss!! Tālāk mocītos meta ūdenī ar piesietu akmeni. Ja uzpeldēja- tātad saistība ar Velnu un tika dedzināts, bet ja neuzpeldēja, tad bija skaidrs, ka cilvēks nevainīgs. Laimīgas beigas!
LAIMĪGUS SVĒTKUS !!!
