Šis būs stāsts par attiecībām 11-14 gados.
Man ir tā cita vērtību sistēma.7
Ar mani viss ir kaut kā ačgārni, man vienmēr ir patikuši jaunāki puiši. Man pašai pēc pāris mēnešiem paliks 18. Vakar es biju ārā ar savas mazās māsas draugiem, kuri mācās 4. klasē. Bet mūs vienoja tikai kopīga interese, tikt skaidrībā ar vienu cilvēku, ar kuru nav labas attiecības ne man, ne viņiem. Bet šī palaidnība un ''strelka'' izvērtās pavisam citā gaismā. Es izskatijos pēc kaut kādas vistu mātes ar cālēniem. Mazliet nolaidos bērna prātā. Tur bija viens 13 gadnieks, kam nebija ne mazākās kauna sajūtas. Viņš vienkārši apgalvoja, ka no pirmā acu skatiena ieķērās. :D Mūsu ( aptuveni 5 bērni ar 10 gadiem, 1 ar 13 gadiem un es ar 17 gadiem) mērķis bija nolikt pie vietas vienu traku meiteni, bet viss izvērtās par to, kurš kuram patīk.
Es teikšu godīgi. Mana vēlēšanās bija ātrāk tikt prom no tā bara. Kad visi izklīda pa mājām palika tikai 2 puiši ar 10 gadiem, es, un tas 13 gadnieks. Tālākais norauj jumtu. Es ar to 13 gadnieku aizgāju uzraut mīnusus, viņš sāka saukāt mani par minčuku, visu laiku atkauties nevarēju no komplimentiem, cik esmu skaista, cik labi metu, utt. Vēlāk viss iegrozijās, tā, ka es divvientulībā sēdēju uz soliņa ar to 13 gadnieku. Viņš sāka stāstīt, ka pagājušajā naktī redzējis sapni, kur es ar viņu pēc pāris gadiem apprecos. Visu laiku pieskārās manām rokām un manai kājai. Es nezināju, man bēgt, raudāt, vai smieties.
Vēlāk šis 13 gadnieks atrada WiFi. Pirmais , kur viņš iegāja bija redtube.com un sāka skatīties pornogrāfiju kopā ar saviem 10 gadīgajiem draugiem. Viņu reakcija bija aptuveni šāda ''ak dievs, fūūū'' un ''šausmas, kas tā pa putru nāk ārā'' Pats smējās par savu stulbumu un vēl izbrīnīts rādija man to video . Man bija tāds --> Pirms 5 minūtēm piedāvāja būt kopā, ka pat atkauties nevarēju un tad skatās pornogrāfiju un brīnās kas tā pa putru nāk ārā.
Dārgie lasītāji, vienalga. Vecākiem vajadzētu aprunāties ar saviem bērniem, jo mūsdienās viss ir tā iegrozījies, ka bērni cenšas ātri kļūt pieauguši un skrien laikam pa priekšu un cenšās ielīst pieaugušo dzīvē pēc iespējas ātrāk. Attiecības pastāvēt var, bet tikai draudzīgas, nevis kopā būšana. Kopā būšana nozīmē rūpes, aizstāvēšanu un parūpēšanos par savu otru pusīti, bet 12-14 gadīgi bērni nav spējīgi parūpēties pat par savu rīcību un izteiktajiem vārdiem, kur nu vēl par otro pusīti. Tagad, 12-14 gadīgi jau brauc ar ratiņiem. Man kaimiņos dzīvo meitene, kurai ir 14 gadi un viņa ir dzemdējusi bērnu. Tas ir normāli? Tas nav normāli. Man ir pavisam cita vērtīibu sistēma, pāris reizes apdedzinājos un attiecībām saku nē, tā vietā, lai ietu izdejoties, piedzerties līdz Vecrīgas bruģa novemšanai piektdienas vakaros, es izglītoju sevi un lasu.
Šajā vecumā attiecības nereti tiek veidotas pēc principa ''attiecības, jo man tās vajag, jo visiem tādas ir'' vai arī vienkārši lai izrādītos draugu priekšā. Tas pats ir ar smēķēšanu un alkoholu. Bet beigās, lielākā daļa apdedzinās, meitenes kļūst par vientuļām māmiņām un lielākā daļa bez izglītības, jo priekšā ir citas prioritātes. Protams, pie vainas ir fizioloģiskās, garīgās pārmaiņas, un tad vecākiem ir būtisks audzināšanas jautājums.
Katrā ziņā, laikam skriet pa priekšu nevajag. Vislabākais tomēr ir šis bezrūpīgais vecuma posms, kad ir jāizbauda bērnība.
Savukārt, kā es tiku galā savā situācijā ar 13 gadnieku? Es pateicu, ka esmu iemīlējusies citā. Uzreiz turējās no manis pa gabalu. Vakarā es tiku bombardēta ar sms, caur sms es skaidri un gaiši pateicu ''Gadiem ir liela nozīme. Bērns 13 gados vēl nav nobriedis nekam nopietnam, un viss, kas beigās būs, būs salauztas sirdis un nepareizs priekšstats par attiecībām''