Tādu es viņu redzēju!
Neilgā gājienā kājām, turpat plakus ir Pikadīlija. Pa ceļam uz turieni ir viens no karalistiskiem teātriem. Teātris mani īpaši neinteresē, taču ēka noteikti ir grezna!
Tādu es viņu redzēju!
Neilgā gājienā kājām, turpat plakus ir Pikadīlija. Pa ceļam uz turieni ir viens no karalistiskiem teātriem. Teātris mani īpaši neinteresē, taču ēka noteikti ir grezna!
Pikadīlija savā greznumā!
Tālāk devos uz Oxford Street. Navigācija teica, ka jāiet pa maziņajām ielām šitādā stilā.
Beidzot nomierinājos un pieradu pie metropoles haosa. Jāteic, ka lai gan šī pilsēta ir pilna ar emigrantiem, anglisku atmosfēru var pilnībā izjust. Parīze, piemēram, ir melno imigrantu pilsēta...taču Londona galīgi nē!
Angļu jaunieši staigā, runājas tīrajā britu akcentā, visu laiku viens otru uzrunājot uz "mate". Sajūta gluži, kā filmās... kā Šerlokā Holmsā! Ļoti patīkami un silti jūties!
Te nu lūk ir vēl viens teātris.
Pirmā lieta, kas piesaistīja bija uzraksts We Will Rock You.
Bet otrs, mazāks uzraksts ir Billy Elliot mūzikls. Nesen noskatījos filmu "Billy Eliot" - izcila, patīkama un patiesa. Visiem tā jāredz.
Devos tālāk uz British Museum. Šoreiz ar vienu iemeslu - lai ieraudzītu Ēģiptes mūmiju. Jau tuvojoties muzejam, es sadzirdēju krieviski runājošu pensionārus. Viņi runājās, ka nevarot atrast uz kuru pusi iet. Tākā krievu valodu no bērnības saprotu, pienācu un piedāvāju palīdzību. Šie teica, ka izgāja no "British Museum" un nezin, kur tālāk iet. Ar navigāciju tālrunī, es viņiem palīdzēju ar vajadzīgo virzienu. Pajautāju viņiem, no kurienes viņi ir - šie pateica, ka no Kazaņas. Ja godīgi, padomāju, ka tā ir republika, jo Krieviju es nepārzinu labi. Tāpēc ar godu atbildēju viņiem, ka esmu no Latvijas.
Tā izskatās British Museum no ārpuses.