9. februārī no arhīva Viļņā saņēmu paziņojumu:
In response to your request of 6 February 2015 we would like inform your, that it was registered on data by No P1- 602 (please refer this numbers).
The archives services are payable.
The payment for the search is 15,52 euro).
Please transfer the money for the name of the Lithuanian State Historical Archives to account LT61 7300 0100 3532 4224 to the "SWEDBANK" AB bank in Vilnius, BIC - HABA LT 22. The address of Bank: Konstitucijos pr. 20A, Vilnius LT-03502, Lithuania.
Yours request number - No P1- 602
We will start to do your order only after receiving payment for the search.
******
[09.02.2015. 16:28:50] rasmabal: par meklēšanu arhīvā uz Viļņu pārskaitīju naudu.
[09.02.2015. 16:30:13] Zita: daudz?
[09.02.2015. 16:31:55] rasmabal: 15.52
[09.02.2015. 16:32:14] Zita: opaaaa - un kas mekles, vini vai pasai bus jamekle?
[09.02.2015. 16:33:09] rasmabal: meklēs viņi tas ir par meklēšanas pakalpojumu
[09.02.2015. 17:27:59] Zita: aaa, un ja neatradis, tad tapat jamaksa, vai ne?
[09.02.2015. 17:29:03] rasmabal: domāju ka ne, varbūt par sūtīšanu vēl.
[09.02.2015. 17:29:29] Zita: skaidrs, ceresim ka meklejumi bus sekmigi
Vēl no četros punktos prasītajiem dokumentiem mums nebija manu vecāku laulības apliecības. Par tās meklēšanu varētu atsevišķu traģikomisku stāstu uzrakstīst. Laikam jau šo apliecību pašiem nekad nevajadzēja, jo nekād to viņiem nebiju redzējusi. Pirmo reizi pēc šādas apliecības radās vajadzība tikai pēc neatkarības atjaunošanas Lietuvā un Latvijā, kad varēja sākt atgūt pirmskara īpašumus, jeb saņemt kompensācijas par tiem. Arī manam tēvam Lietuvā bija zemes īpašums. Tēvs nomira 1975. gadā neatstājot testamentu, jo tad vēl pat sapņos nerādījās, ka padomju vara sagrūs. Bijām it kā 3 likumīgie mantinieki, bet bez šīs laulības apliecības nevarējām pierādīt radniecību. Ar brāli aizbraucām uz Viļņu, arhīvā saņēmām atteikumu, ka dokumentu arhīvā par laulību reģistrāciju nav.
Kāds advokāts ieteica tiesas procesu ar lieciniekiem. Tā arī izdarījām - izdevās vēl Lietuvā atrast divus dzīvus lieciniekus, kas bijušī klāt baznīcā vecāku laulībās 1925. gadā. Tiesa notika Jelgavā un mantojuma lietai pietika ar tiesas konstatāciju, ka mani vecāki ir laulāts pāris. Nelielo kompensāciju par zemi mammai toreiz izdevās saņemt. Izdevīgāk būtu bijis zemi saņemt īpašumā, bet Lietuvā likumi savādāki kā Latvijā. Lietuvā īpašumtiesības uz zemi nostiprināja tikai tiem, kas uz tās dzīvoja.
Tagad, kad jākārto mantošanas tiesības, mums prasītās laulības apliecības vietā ir tikai jau minētais tiesas lēmums.
Jau zinājām, ja kāds no laulātajiem vai abi miruši, izsniedz tikai izziņu par laulības faktu. Tāpat ir ar dzimšanas apliecībām - tās izsniedz tikai dzīviem cilvēkiem, pārējiem izziņas par attiecīgo faktu.
Latvijas Dzimtsarakstu nodaļas kategoriski atteicās uz Latvijas tiesas sprieduma pamata izsniegt izziņu par laulībām.
Neticami, bet Agitai izdevās pierunāt Akmenes Dzimtsarakstu nodaļu Lietuvā uztaisīt šo izziņu. Lai to izdarītu, vajadzēja papildus sagādāt tikai 6 sertificētus dokumentus : tēva un mātes dzimšanas izziņas, miršanas apliecības, Tiesas lēmumu par laulībām un Valodas Institūta atzinumu par galotnēm. Visi dokumenti sertificēti jātulko lietuviešu valodā, juridiski jāapstiprina. Labi, ka apostille uz Lietuvu nav vajadzīga, jo Baltijas valstīm ir īpašs līgums, kas to atrunā.
