Sakarā ar to, ka strādājām vienotā tālsakaru operatīvi tehniskās vadības sistēmā , mēs bieži vien daudz ko zinājām par gaidāmiem svarīgiem notikumiem valstī ātrāk par citiem. Pats par sevi bija saprotams, ka valsts svētku, kompartijas kongresu un līdzīgu gadījumu laikā tika no centra izsūtīts aizliegums jebkādiem profilakses un celtniecības darbiem tālsakaru tīklā. Ja bija paredzams kāds kosmiskais lidojums, jeb armijas manevri vai tamlīdzīgi notikumi, vienmēr bija aizliegumi, bieži vien atsevišķiem reģionoiem. Visbiežāk nezinājām kas notiks, bet, ka notikumi būs, to zinājām. Ja valsts svētki izvērtās par vismierīgākajām dienām apkalpojošam personālam, tad citos gadījumos šad tad nācās izsaukt papildspēkus dažūrējošai maiņai, jo varēja sagaidīt pēkšņus un negaidītus rīkojumus sakaru organizācijai .
Šodien, kad rakstu šo rakstu, ir barikāžu piemiņas 25. gadadiena. Daudz ir atmiņu stāstījumu par Doma laukuma, Ministru Padomes barikādēm. Salīdzinoši mazāk ziņu par Dzirnavu ielas barikādēm. Izteikšu savas pārdomas, kas izveidojušās pēc 25 gadiem.
Pēc operatīvās informācija tīklā notikumus Viļņā nenojautām, jo informācijas tīklā nekā neparasta nebija.
Jau ar atmodas sākumu Rīgā bija vienmēr daudz ārzemju un PSRS preses pārstāvju. Mūsu skaņu programmu un konferenčsakaru sektorā praktiski notika visu pa tālsakaru līnijām notiekošo Latvijas radio un televīzijas iekšzemes un starptautisko translācija un komutācija. Nu darbu bija bezgala daudz. Nepārtraukti notika reportāžu, radio un televīzijas skaņu un tehnisko sakaru organizācija un komutācija.
Kad Viļna palika bez sakaru kanāliem ar ārpasauli, Lietuvas raidio sāka raidījumus no Kauņas. Uzreiz ar mutisku RTTC priekšnieka G. Bitmaņa rīkojumu noorganizēja tiešo telefona sakaru kanālu informācijas apmaiņai starp Rīgas Radionamu un Kauņas Radiocentru. Šis sakaru kanāls darbojās līdz pat augusta puča beigām. Ierīkoja radio tranlāciju barikāžu aizstāvjiem. Ielas pretējā pusē velosipēdu veikals kļuva par štābu, kur ierīkoja telefonus un divus bezmaksas telefonautomātus, lai barikāžu sargi no Latvijas var bez maksas sazināties ar mājām.
Bija sagatavota ārkārtas gadījuma radio kanālu komutācijas shēma, kuru varēja iedarbināt ar paroli ,,Daugava''.
Par pašām barikādēm atceroties. Pirmājā naktī saveda smago tehniku, nosprostoja pieejas no Marijas un Kr.Barona ielas pusēm. Faktiski tas neko nedeva, jo zinot ēkas novietojumu Dzirnavu ielā 105 zināms, ka pāri ielai pretīm ir Berga bazārs ar izeju uz 4 pusēm, pagalma pusē atklāta pieeja no Valsts plāna , kaitļošanas centra, ATC un konoteātra Pērses ielā. Pati mūsu ēka - ar milzīgiem koka logiem visos stāvos, kas nebija pat bloķēti pret atvēršanu - no iekšpuses bija atverams jebkurš logs un tur varēja ielaist jebko. Arī pagalma ieejas durvis vienkāršas koka ar parastu šleperatslēgu noslēgtas. Tātad, ja nenovērš šos aizsardzības trūkumus, maza nozīme pastiprinātai apsardzei arī pie galvenās ieejas.
Drizā laikā parādījā metinātāji, dzelzs režģi. Mūsu pirmā stāva logiem priekšā piemetināja dzelzs režģus, ar dzelzs režģu vārtiem aizsprostoja Berga bazāra pusi. Pārkārtoja arī pagalma pusi, pie kinoteātra izejas nolika sargus, lai pēc seansa neviens nevar iekļūt mūsu pagalmā. Dažas dienas vēlāk gar ēkas fasādi parādījās dzelzbetona barikāde un smilšu maisi. Liela materiāla palīdzība nāca no VEF. Par vienu no galvenajiem Dzirnavu ielas aizardzības organizētājiem mināms Ivars Kalviņš. Lielu atbalstu sniedza RTTC priekšnieks G.Bitmanis. Mēs neviens neskaitījām savas darba stundas. Tagad vairs neatceros cik kurš naktis pavadījām tur, jo par visu svarīgāk bija nodrošināt tālsakaru darbu pret muļķīgām nejaušībām un provokācijām.
,
