Šodien atveru veco zaļo kladi, kur ir piefiksēti visi izdevumi par vasarnīcas celtniecību. Mūsu noruna ir spēkā, ka Arturs šajā pasākumā nepiedalīsies. Realitātē tas notiek savādāk, automātiski viņš jau ir iesaistījies visos praktiskajos darbos, bet gandrīz visa materiālu sagāde paliek manā ziņā, izņemot to, ko oficiāli var saņemt no ZA kā piem. kvotu cementa pirkšanai.
No kooperatīva vadības bija brīdinājumi, ka par visu galveno celtniecības materiālu iegādi ir jābūt pirkšanas dokumentiem. Ir liela kaste ar rēķiniem, kvītīm un čekiem vēl saglabāta šodien, bet neviena pārbaude mums nekad nav bijusi. No iepriekšējā raksta redzams, ka iekrāta naudiņa mums bija. Toreiz nemz nebija tādu banku, kas izsniegtu kredītu. Iespējams, ja naudas pašiem nebūtu, nebūtu neko būvējuši. Mūsu dzīves princips bija - nekad naudu neaizņemties. Ar šādu principu mums ir izdevies vienmēr izdzīvot.
