http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Lietuvas-latviesi-60/748349
Vēl nebija pienācis pamperu laikmets, bet pie jaunā dzīvokļa ērtībām jau bijām pieraduši un tāpēc vairs vasarai ārpus Rīgas neko nenoīrējām. Tajos gados blakus esošājā Biķernieku mežā varēja droši staigāt. Bija izveidojusies sava māmiņu kompānija, ar kurām un mūsu bērniem katru dienu pastaigājāmies mežā. Kad pēc gada man bija jāsāk strādāt, manas jaunās paziņas bija sameklējušas manai meitiņai labu auklīti, kas izauklēja viņu līdz bērnu dārza vecumam. Neko vairs neīrējām arī 1966. gada vasarā.
Valsts mērogā sākās jauna sociālās palīdzības kustība. Tika piešķirti zemes gabali darba kolektīviem, kas tālāk tos nodeva lietošanā attiecīgajā iestādē strādājošajiem. Pat iesauka bija radusies - sešsimtnieki, jo zemes daudzums vienai ģimenei bija ap 600 kv.m. un uz tā bija atļauts pēc kāda no tipveida projektiem celt vasaras māju ar nelielu saimniecības ēku - būdu. Sešsimtnieku kooperatīvi parasti bija izvietoti izdevīgās un pievilcīgās teritorijās jūras vai upes tuvumā un to tuvumā vai tajos bija sakārtota infrastruktūra (elektroapgāde, transports).
Man kā Lietuvas lauku meitenei tas likās pievilcīgi, bet Arturs kā dzimis rīdzenieks un strādnieka dēls par to negribēja ne dzirdēt. Bija jāatrod kompromiss. Metos diezgan lielā avantūrā, jo toreiz mums nekā vairāk nebija kā dzīvoklis divi bērni un algas. Arturs no ZA izlozēja 627 kv.m. lielu zemes gabalu Rīgas rajonā, meža klajumā 1,5 km no jūras aiz Saulkrastiem Zvejniekciemā.(Vēlāk, pēc vairākām strīdīgām teritoriālām reformām, kļuvām Limbažu rajonam piederīgi). Mūsu kooperatīvs bija pavisam mazs, tikai 44 biedri no ZA un Penicilīna rūpnīcas Maskavas ielā. Mums ar Arturu bija vienošanās, ka viņš nekādu dalību šajā avantūrā neņems, pat uz turieni nebrauks, bet no savas algas ar mieru kādus līdzekļus man dot.
Laiks nāk ar savu padomu un dzīve izkārtojas tā, ka daudz kas var notikt, ko neesi pat gaidījis.
Dzirnavu ielā 105 jau ēka bija uzcelta un 1967. g. vasarā jau uzsāka montāžas darbus Mežgorsvjazstroj montāžas un celtniecības pārvalde SMU-I. Vienlaicīgi sākās sagatavošanas darbi esošo Līnijas aparātu zāļu iekārtu un kabeļu līniju pārslēgšnai uz jauno vietu. Tas viss bija jāorganizē ar iespējami maziem sakaru pārtraukumiem. Noorganizēja īpašu sagatavošanas darbu grupu, kurā iekļāva arī mani. Darba bez gala daudz, jo visas nianses un slēgumi nebija ietverti projektos.
Tad seko man diezgan negaidīts un būtisks pavērsiens manā darbā. Kopēju ieraksta fragmentu no Telekomunikāciju vēstures III daļas:...LAZ vadītājs Pabērzs kā neatbilstošu uzticētajam darbam atstādināja no sistēmas K-1920 apgūšanas līdzšinējo inženieri. Apgūt jauno pārraides sistēmu uzdeva vecākajai inženierei R.Balklavai, kura visus pienākumus augstā profesionālā līmenī pildīja līdz pat LAZ likvidācijai 2000. gadā.
1967. gads noslēdzās ar lielu Telegrāfa un telefona centrāles darbinieku balli līdz rīta gaismai ekas 4. stāvā vēl neizbūvētajā un tukšājā komutatoru zālē.
Sākas spraigs darbs. Jāņem dalību gan samontēto kabeļu pārbaaudei pārnesamām iekārtām, gan jaunu, vēl neredzētu iekārtu apguvei.
Pastāstīšu nedaudz vairāk par jauno kabeļu maģistrāli Maskava - Rīga, ar kuru vislielākā mērā bija saistīti mani turpmākie gadi ne vien darbā, bet arī mājās.
Lai gan telefonijas iekārtas uz elektronu lampām it kā beidza eksistēt, te parādījās atkal jauns PSRS monstrs - visas līnijas traktu pastiprināšanas iekārtas uz elektronu lampām. Tas nozīmē ka vajadzīgi augsti spriegumi un sarežģītas el. barošanas iekārtas. Neapkalpojamie pastiprināšanas punkti tiek izvietoti vidēji ik pa 6,3 km. Tie visi ir speciālās cisternās un ierakti zemē. Starp gala stacijām Makavu M5 un Rīgu ir arī 8 apkalpojami pastiprināšanas punkti. Arī tie visi pazemē. Latvijā lielus pazemes mezglus izbūvē Ergļos(03007) un Rēzeknē(03006), kas paredzēti ne tikai šīs maģistrāles ieslēgšanai.
No gala stacijām un apkalpojamiem punktiem pa koaksiālo pāru centrālajām dzīslām padod el. barošanas maiņspriegumu neapkalpojamiem punktiem. Tas faktiski ir augstspriegums - starp dzīslām ap 2000 V, pret zemi 1000V. Te labi noderēja mani LU Elektroenerģetikas fakultātē nobeigtie pirmie kursi, jo sagatavojot šo monstru ekspluatācijai, bija jāuzraksta ļoti precīzas drošības tehnikas instrukcijas apkalpojošam personālam. Varbūt no tiem laikiem man piemīt dažas īpašības, ko spokos man pārmet kā piekasīšanos.
