http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Lietuvas-latviesi-49/730690
Nedaudz vēl atgriezīšos 1954. gadā, kad manai jaunajai ģimenei bija jāiztur jau pirmais pārbaudījums. Es jau strādāju VEF-ā, mācījos LU vakara nodaļā. Arturs LU ceturtajā kursā fizikas specialitātē. Vīņš bija aktīvs visās vietās un lietās studentu pasākumos - komjaunietis ar nevainojmu biogrāfiju, grupas vecākais un visus trīs kursus arī teicamnieks macībās. Viņa grupā liela daļa studentu no Rīgas 1. vidusskolas - loti spēcīga grupa.
Rudenī atkal dienas nodaļas studenti brauc uz kolhozu - toruden Artura grupa aizbrauca uz Piebalgu.
Mēnesis paskrien ātri, studenti atgrieža Rīgā. Atbrauc Arturs, uzreiz redzu, ka kaut kas ir noticis.
- Rasik, esmu izmests no universitātes, tas ir galvenais, ko gribu pateikt.
- Par ko, kāpēc - tie ir mani galvenie jautājumi.
Kā katrai lietai arī te varētu būt divas puses.
Zinu, ka mūsu starpā parasti noslēpumu nav un ir noruna, ka jebkuros apstākļos stāstām viens otram tikai patiesību, lai cik tā būtu nepatīkama.
Arturs pastāstīja, ka bijis jau izsaukts pie Universitates rektora kopā ar vēl diviem kursa biedriem, atņemta studenta apliecība un formulējums esot- par padomju studentam necienīgu uzvešanos un dzeršdanu izslēgt no LU. Rakstiskā rīkojuma pagaidām neesot.
Kā pieņemts, lidzi studentu grupai uz kolhozu viņu uzraudzībai brauca arī kāds no mācību spēkiem. Viņiem līdzi togad bija E.Z. Pēc viņa ziņojuma arī sekoja rektora Jurgensa rīcība. Ko bija ziņojis E.Z., to mums nekad neizdevās uzzināt, tas lai paliek uz viņa sirdsapziņas.
Man nebija iemesla neticēt Artura stāstītajam, ka alkoholu - vietējo kandžu dzēruši tikai pēc darba vai kolhoza ballītēs, par darbu nevarot būt nekādu sūdzību, jo strādājuši kārtīgi un no brigadiera bijušas tikai uzslavas. Viņa versija, ka īstais iemesls ir sieviete, kurai E.Z. izrādījis simpātijas, bet studenti to bija traucējuši. Nosaukt viņas vārdu publiski ētisku apsvērumu pēc nevaru.
Fakultātē tas bija ārkārtas gadījums. Lietas būtībā neiedzilinoties, sākās gandrīz vai balsošana par un pret un nosodījumi sapulcēs.
Doc. Kuņins ar domubiedru grupu no pasniedzējiem esot gājuši pie rektora, lai rektora pavēle netiek šādā veidā īstenota un lūguši, lai labāko studentu Balklavu neizslēdz, kam rektors arī piekritis.
Pāris nedēļas pagāja galīgā neziņā, parādījās avīzēs Padomju Students raksti par šo tēmu. Tiem laikiem tas bija ārkārtas notikums.
Mūsu galvenais uztraukums bija, lai par to neuzzina Artura vecāki. Kā viņi to būtu pārdzīvojuši?
Tā liekas, ka viņi to arī nekad neuzzināja. Mums avīzes visas bija, bet kur tās tagad skapī starp grāmatām un papīriem, nevarēju atrast. Periodikā ir uzlikts autortiesību aizliegums tīmeklī lasīt, bet dažus fragmentus izdevās izmānīt. Skat bildēs.
****************************
****************************
