http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Lietuvas-latviesi-46/725319
Nu jau desmit rakstos par sevi vien stāstu, bet kur tad citi Lietuvas latvieši, vismaz tie ar kuriem kopā izbraucām 1944. g 7. oktobrī bēgļu gaitās. Par visiem, ar ko kopā 13. oktobrī Liepājā uzkāpām uz kuģa, esmu jau rakstījusi. Pēc pirmās dienas brauciena atpalika mācītājs Gustavs Rauskiņš ar māti un mātes māsu, jo viņi jutās saguruši un vienās mājās palika atpūsties. Mazliet atpūtušies, viņi ceļu lēnām turpināja un nokļuva līdz Grobiņai. Uz Vāciju neaizbrauca, bet palika uz dzīvi turpat. Mācītājs kā vienmēr bija arī aktīvs sabiedriskais darbinieks. Rosījies bēgļu vidū, aktīvi sprediķojis gan Grobiņā, gan Liepājas baznīcās. Tur sagaidījis kara beigas un palicis turpat, jo atgriezties uz Lietuvu nav uzdrošinājies. Turpinājis sprediķot, bet kādam viņa sprediķi laikam nav patikuši. Jau 1946.g. viņu izsūtīja uz Sibīriju. Runā, ka kāds viņu esot atpazinis, iespējams arī kā bijušo Latvijas virsnieku, un nodevis.
Viņa māte un māsa atgriezās Lietuvā un dēlu atgriežamies no Sibīrijas sagaidīja tur.
Tagad domāju vai šo cilvēku maz var saukt par Lietuvas latvieti, drīzāk par Latvijas latvieti - par Latvijas patriotu, kurš centās organizēt un saturēt kopā vienu no lielākām latviešu kopienām Lietuvā.
Daži dati no viņa biogrāfijas:
RAUSKIŅŠ Gustavs Gustava d. dzimis 23.11.1902. Mazsalacas pagastā.
1920. beidzis Mazsalacas ģimnāziju,
1920. 11. 15. Kara skolas kājnieku nodaļas kadets,
1922. 09. 01. beidzis un paaugstināts leitnanta pakāpē,
1922. 09. 01. Rēzeknes kājnieku pulka Ložmetēju (I) komandas virs štatā,
1923. apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi,
1924. 08. 27. Rēzeknes kara apriņķa pārvaldes Saimniecības daļas darbvedis,
1926. 01. 13. Rēzeknes kājnieku pulka Rotas (III) jaunākais virsnieks,
1926. 10. 02. vada komandieris,
1927. 11.17. paaugstināts virsleitnanta pakāpē
1929. 05. 01. atvaļināts,
1932. beidzis Teoloģijas institūtu,
1933/1945. Alkišķu ev. lut. draudzes mācītājs Lietuvā.
1939. apbalvots ar Atzinības Krustu,
1946/1956. izsūtīts uz Sibīriju,
1956/1979. Alkišķu ev. lut. draudzes mācītājs Lietuvā.
Miris 11.04.1979. un apbedīts Alkišķu draudzes kapos iepretim galvenajai ieejai baznīcā.
+++++++++++++++++++++
Krusttēva Friča ģimene atgriezās no Vācijas 1945. g. rudenī mazliet vēlāk par mums. 1949. g. marta deportācija gāja viņiem secen. Tajā gadā dibināja kolhozus. Par priekšsedētājiem parasti kļuva vietējie jaunās iekārtas aktīvisti, bet ne vienmēr izglītotākie un gudrākie. Tā noticis arī mūsu ciemā. Par kolhoza priekšsēdētāju kļuva kādreizējs klases sliktākais skolnieks, resp. mana krusttēva sliktākais skolnieks. Kādā sapulcē krusttēvs neapdomīgi izteicies, ka priekšsēdētājam nav varējis skolā iemācīt, ka 2x2=4, kā nu viņš spēs vadīt saimniecību.
Par šo neapdomīgo ,,mutes palaišanu'' pavisam drīz krusttēvs ar ģimeni ceļoja uz Sibīriju. Sabija tur 9 gadus, pec atgriešanās mūža nogali pavadīja pie meitas - ārstes Saldū.
