18 Gadi ar sāpēm!
1995. gada 13. augustā es cietu avārijā, kurā guvu muguras traumu. Nonācu slimnīcā, kur pirmā pēc 8 h bija operācija un pēc tam vairākus mēnešus ilga ārstēšanās. Apmēram pēc 3 mēnešiem sākās briesmīgas sāpes muguras lejas daļā – krustos. Kaut gan uz to brīdi bija konstatēts tikai mugurkaula lūzums krūšu līmeni TH10-TH12. Pateicoties rehabilitācijas dakterītēm, kas aktīvi mani vingrināja un tai pašā laikā veica arī lielu psiholoģisko darbu, iemācījos sāpes pārvarēt un kādu laiku tiku brīvs no narkotiskām injekcijām bez kurām nevarēju gulēt un darboties. Pateicoties rehabilitācijai, vingrošanai un daudzām citām procedūrām sāka uzlaboties jūtība un lēnām no saules pinuma virzījās uz leju, kājās uzlabojās jūtība, parādījās pirmās kustības, kuras gan bija spastikas izsauktas, jo mugurā atklājās, ka smadzenes ir joprojām saspiestā stāvoklī.
Tika veikta otrā operācija un smadzeņu kanāls izkalts platāks un smadzenes atbrīvotas! Mugura bija sastiprināta ar skrūvēm un plāksnēm, lai nekustas. Taču treniņu un vingrošanas rezultātā salauzu 2 skrūves. Rezultāts bija smaga operācija un ilgs dzīšanas process. Pēc tam atkal rehabilitācija un daudz vingrošanas un dažādas sabiedriskās aktivitātes. Taču jūtība turpināja uzlaboties un doties uz kāju pusi un sāpju līmenis pieauga. Atkal neskaitāmas izmeklēšanas un konsultācijas ar dakteriem. Līdz atrada, ka ir lauzta arī jostas vieta L5-S1 rajonā. Tika veikta operācija un viss sastiprināts ar skrūvēm un plāksnēm. Tomēr gaidītā rezultāta nebija. Dakteris izrakstīja tramadolu kā pretsāpju līdzekli, lai nekristos dzīves kvalitāte un varētu turpināt vingrot. Iemācījos vingrot paciešot sāpes un slaukot asaras. Līdz kārtējā magnētiskajā rezonansē atklājas, ka 2. skrūves iet cauri mugurkaula locītavām un tādējādi rada sāpes, vismaz tāda bija doma. Atkal operācija un viss tika izņemts laukā. Ilgi dzija taču sāpes nemazinājās. Turpināju lietot zāles un vingrot, lai nostiprinātu pēc iespējas vairāk muguras un vēdera muskuļus kam bija jāpalīdz man atrasties ilgas stundas sēdošā stāvoklī. Sāpes auga un zāļu devas arī. Bet bija un ir mērķis tikt vaļā no sāpēm tāpēc treniņi netika atlaisti. Pa vidu visām operācijām un treniņiem studēju Jūrmalā invalīdiem paredzētā koledžā, apprecējos, vārdu sakot dzīvoju un tiecos uz kādiem mērķiem.
Vingroju, slaucīju asaras, dakteris brīnījās, ka neatlaižos. Biju iemācījies paciest un sadzīvot kā ir, līdz vienu dienu vingrošanas laikā noģību dakterim uz vingrošanas galda. Bija stipras pārrunas ko un kā darīt un ko nedarīt, bet izdevās dakteri pierunāt turpināt vingrošanu, kamēr pēc 3 dienām noģību atkal un jau uz ilgāku laiku. Biju panācis, ka ar prātu spēju izslēgt sāpju sajūtu, taču ķermenis bija šokā no sāpēm kas patiesībā mita iekšā. Par vingrošanu bija jāaizmirst, neviens rehabilitācijas ārsts nebija gatavs riskēt un turpināt ar mani strādāt, zinot visas bijušās ķibeles. Rezultātā pieauga pretsāpju līdzekļu devas un lēnām pieauga svars.
Bija neskaitāmas konsultācijas un izmeklējumi taču neviens neko nespēja atrast. Tika izvirzītas visādas versijas par iedomātām sāpēm, par slēptu depresiju, par narkomāniju, jo tramadolu lietoju tādās devās, ka speciālisti brīnījās kā spēju mācīties, braukt ar mašīnu un pilnvērtīgi komunicēt?!
Taču tas viss nepalika bez sekām.
Izjuka mana 6,5 gadus ilgusī laimīgā laulība. Dzīve nestāv uz vietas un turpināju strādāt un mācīties, turpināju meklēt iespējas kā tikt no tā trakās vāveres riteņa laukā.
Pateicoties labiem cilvēkiem tiku narkoloģijas institūtā, kur mani atindēja un psihologi strādāja, lai iemācītu man to, kā dzīvot bez tramadola. Bija daudz konsultāciju ar muguras dakteriem un pārbaudes bet to kāpēc sāp neviens lāgā nespēja izskaidrot, vienīgi atmeta versijas par izdomātām sāpēm un narkomāna murgiem.
Visādu dzīves līkloču vadītam nonācu Anglijā, kur atkal meklēju iespējas kas īsti ir sāpju cēlonis? Te dakteri gluži pretēji tam kā Latvijā uzreiz bija gatavi izrakstīt jebkuras zāles sakot no opiātiem līdz smagam narkotikām. Taču uz to neesmu un nebiju gatavs un visādos veidos meklēju iespējas dažādas klīnikās! Līdz brīdim kad šķita, ka te arī iespējas ir izsmeltas devos atkal uz Latviju, kur labi un iejūtīgi dakteri veica, kartējot izmeklēšanu ar magnētisko rezonansi. Šoreiz tika nevis skatītas tikai bojātās vietas, bet pārbaudīja visu no galvas līdz dibenam un atklājas, ka ir vaina un iemesls sāpēm, ko radiologs apstiprināja momentāni iznākot no kabineta! Paldies viņiem!
Devos pie internetā atrastas medicīnas kompānijas „Orto” daktera, kurš palūdza vēl precīzākus izmeklējumus, pareizajos leņķos un pozīcijās. Pēc otrās vizītes dakteris apstiprināja, ka ir iemesls sāpēm un skaidri to parādīja bildēs. Taču šai prieka vēstij pagaidām ir melnā strīpa, jo operācija, lai nostiprinātu gūžas ar muguru maksā 7000,- latus vai ekvivalentu summu eiro. Man nav šādas naudas, valsts šīs operācijas neapmaksā. Turklāt tās ir jauna veida operācijas ar jaunu nostiprināšanas tehnoloģiju. Pieejamas tikai uz šo brīdi Latvijā, Vācijā, Amerikā.
Tāpēc vēršos pie ikviena kas var ko līdzēt šai lietā?! Varbūt ziedot kādu naudu operācijai, varbūt ir cilvēki, kas zina un prot, kā uztaisīt kādu akciju vajadzīgo līdzekļu savākšanai? Varbūt ir kādas organizācijas kas ir gatavi palīdzēt man ar naudu operācijai.
Ir patiesi ļoti grūti dzīvot ikdienā gadiem ilgi paciešot sāpes, īsti neizguļoties un zaudējot dzīves kvalitāti. Nespēju vairs visu dienu aktīvi darboties un strādāt, nevaru mācīties un ne tāpēc ka negribētu vai ka grūta galva, bet gan tamdēļ ka pēc nosēdētam 2h asaras tek pašas no sevis. Tas nomāc iekšēji jo esmu vel jauns un spēcīgs, lai daudz ko izdarītu, apgūtu un palīdzētu citiem cilvēkiem!
Kopsumma ko vajag savākt 9960 eiro!
Paldies, Jums mīļie atbalstītāji un līdzi jutēji!
Patiesā cieņā Nauris Gūtmanis.
