Tātad...Man ir 15 gadi ( vasara būs 16 ), man patīk dzīvnieki, mūzika, filmas, pokers... un meitenes J Es esmu lesbiete. Jup. Man patīk meitenes. Es viņas vienkārši dievinu! Toties puisi – fuj. Nekad. Un ne – mani nav neviens puisis sāpinājis, es neesmu garigi slima, ta nav tikai fāze, es neienīstu vīriešus, es vienkārši mīlu sievietes. Protams šis ir tikai dažas lietas ko man nākas dzirdēt katru dienu. Aaa un ne, es to neizvēlējos – es tāda piedzimu.
Es nesaprotu kāpēc cilvēki doma ka tu izvelies būt homoseksuāls/ -a? Kāpēc gan lai es izvēlētos sev daudz reiz grūtāku dzīvi? Kāpēc es izvēlētos ko tādu, kas liktu cilvēkiem mani nosodīt? Ko tādu kas man var izraisīt grūtības atrast sev partneri? Vienīgais iemesls kāpēc, ja tā būtu izvēle, es to izvēlētos ir tas, ka tad tev ir daudz jautrākā, interesantāka, aizraujošāka un dazadibu pilnāka dzīve!
Vel es nesaprotu iemeslu tam, kāpēc mūs tik loti nosoda? Mēs tādi piedzimām! Kad to beidzot pasaule sapratis? Un kāpēc visi doma ka homoseksuāli cenšas „iebāzt” acis citiem to, ko mēs darām gulta? Mēs svinam to, ka mest adi piedzimām. Mēs svinam to, kas mēs esam. Mēs lepojamies ar sevim! Praids ir ka mūsu Dziesmu svētki. Mēs cenšamies paradīt to, ka mēs eksistējam un ka mēs neklusēsim kamēr mums nebūs tādas pašas tiesības ka heteroseksuāliem. Mēs gribam precēties, mīlēt viens otru/ viena otru bez citu cilvēku lūrēšanas. Mēs gribam būt pieņemti tādi, kādi mēs esam.
Ka jau katrai lietai, es vienmēr uzskaitu plusus un mīnusus. Sakšu ar mīnusiem, lai rakstu var nobeigt ar pozitīvu noti. J
OK. Minusi. 1. Kad tev ir jāpasaka cilvēkiem ka tu esi homoseksuāls. Es loti ceru, ka tas drīz vairāk nebūs vajadzīgs. Kāpēc lai tas būtu? Ka citus ietekme tas, ka es mīlu sievietes? Nekā.
2. Citu homoseksuālu satikšana. Tu nevari zināt kurs ir tāds/-a ka tu. Tas cilvēkiem nav rakstīts uz pieres, uz krekla vai vel sazin kur. Nekad nevar to zināt uzreiz, tāpēc, ja tev kāds cilvēks iepatīkas tev vienmēr iz jāmin un Latvija gandrīz vienmēr atbilde ir ne ta ko tu gribētu.
3. Diskriminācija. Šī, manuprāt, ir vislielākā un sastopamākā problēma LGBT pasaule. Daudzi cilvēki no LGBT sev nodara pāri, daudzus nepieņem, vai atlaiž no darba dēļ tā, kas viņi ir. Daudzu izmet no mājām, no skolas. Viņus pamet draugi un ģimene. Un loti daudzi šo iemeslu dēļ taisa pasnavibas. Nemelošu – es pati ari esmu apsvērusi pasnavibu, bet tad es sapratu, ka es nomirstot neizmainīšu cilvēku skatupunktu uz šo problēmu. Es vēlos piedzīvot to dienu, kad, ja tu pasaki ka tu esi dala no LGBT cilvēki vienkārši pasaka: „ Labi. Tas ir dabiski. Manas domas par tevi nemainās. Es tevi aizvien vel mīlu!”
Plusi. J
1. Tu vienmēr būsi atskirigs/-a no citiem. Un tas ir labi. Kāpēc būt parastam ja tu vari būt unikāls? ( Helena Bonham Carter ) Tev būs ideāla dzīve un tu esi dala no kaut ka īpaša un nezūdoša. Tikai 10% no pasaules ir dala no LGBT. Tu esi vinnējis loterija. Tu esi viena no 10%. Lepojies ar to!
2. Nav jāuztraucas par neplānotu bērnu. Lesbietes ietaupa daudz naudas nepērkot prezervatīvus un kontracepcijas tabletes. Un ari ja tev ir bērns, tad viņš būs plānots, un mīlēts, jo mums ir jāplāno daudz vairāk lai dabūtu sev bērnu. Daudzi mazuli nonāk miskastes, jo vecāki nebija viņu plānojusi. Ka teica viens cilvēks, kura vardu vairs neatceros: „Es nesaku, ka visi heteroseksuāli izmet bērnus miskastes. Es saku, ka TIKAI heteroseksuāli izmet bērnus miskastes.” So deep...
3. Cilvēki kuri atšķiras no sociāli uzstādītajam normām ir daudz jaukāki un pieņem citus kuri atšķiras no sabriedribas normām. Tu vari būt resns vai tievs, gars vai īss, gais vai tums – tevi pieņems kāds tu esi. Vienalga kāds tu esi, vienmēr būs kāds tāds pats ka tu, kas tevi mīlēs no visas sirds un tevi nenosodīs, jo zina ka tas ir būt atskirigam.
Cilvēki no LGBT ir jaukākie cilvēki, jo mēs piedzīvojam spiedienu no citiem, kuri nav ka mēs un mūs nosoda katru dienu. Mēs visi esam ka viena liela ģimene un atbalstam viens otru grūtos brīžos. Bet nez kāpēc cilvēki grib lai mēs izmirstam vai slēpjamies kāda nostūri, saka, ka mēs nonāksim ellē un vel daudz ko negatīvu. Bet ka tad palika tas viss „Dievs mīl visus, vienalga kāds tu esi?” Ka var nepieņemt citu mīlestību, nosodīt un noniecināt cilvēkus, kurus tu nepazīsti? Vai tas skaitās negrēcinieciski? Manuprāt, ja cilvēki vienkārši pamestu tos uzskatus un stereotipus, kādus viņiem citi ir iestāstījusi tad dzīve būtu labāka ne tikai cilvēkiem LGBT, bet ari visiem pārējiem.
„Homoseksuāļi nav ieinteresēti padarīt citus homoseksuālus, bet homofobi grib padarīt citus cilvēkus par homofobiem.”
-Stephen Fry
„Kāpēc būt parastam, ja vari būt unikāls?”
-Helena Bonham Carter
„Homoseksualitāte ir atrodama 450 sugas. Homofobija tikai 1. Kas tagad ir nedabisks?”
-Fakts!
„Gay people are born in every society in the world. They are all ages, all races, all faiths. They are doctors, teachers, farmers, and bankers, soldiers, athletes. And wether we know it, wether we acknowlage it, they are our family, our friends, our neighbors. Being gay is not a western invention. Being gay is not a choice. It is a human rality.”
-Hilary Clinton
Daži citāti lai uzlabotu dienu! J
Have a gay day!
Par to es ilgi esmu domājusi, un sapratu, ka pie attieksmes pret homoseksuāļiem ir vainīgi vecāki. Mana mamma, (man tēva nav) nekad man nebija stāstījusi par gejiem vai lezbietēm, tādēļ man pašai izveidojās savi uzskati par homoseksuālismu. Turklāt, manai draudzenei no bērnības filtrēts iekšā, ka geji un lezbietes ir slikti un nedabiski, tādēļ viņas attieksme pret homoseksuālismu ir.... draņķīga, maigi izsakoties. Un kad es uzdodu šiem vecākiem jautājumu, ko tad homoseksuāļi tādu ir nodarījuši, tie vienkārši atbild, tas ir pretdabiski! Te man rodas jautājums... Ja jau tas ir tik pretdabiski, tad kādēļ daba rada tādus cilvēkus? Anyway, atbalstu tevi uz 100%, un galvenais neņemt vērā to, ko saka citi.