Man ir vienmēr paticis Rīgā iet uz sporta zāli, jo tur vienmēr ir apkārt skaistas meitenes, kas trenē savus jau tā tvirtos dupšus. Skatoties uz tiem pilnmēnešiem prātā sāk raisīties neķītras domas un tad Tu saproti, ka zālē ir nu jau pa vienu stieni vairāk. Tad es parasti apsēžos un cenšos domāt neseksuālas domas. Tas jādara ar acīm ciet, jo pārsvarā dibeni ir visur.
Bet visvairak man patīk, ka zāle parasti ir tīra, viss vienmēr ir labi sakārtos, nav nekas jāmeklē pa malu malām. Cilvēki beidzot saprot, ka aiz sevis ir jāsakārto. Tāpēc es vienmēr trenējoties sajūtos lieliski un komfortabli.
Bet mans komforts pēkšņi tika izjaukts, Vakar pēc pēdējā vingrinājuma pietupieniem, man pēkšņi no liela spiediena sagribējās dirst. Ne tā, ka pilnīgi jāskrien vai saliekušam jāiet ātri uz tualeti pirms sunīts nav izbāzis purniņu laukā, bet tā cēli ar augstu paceltu galvu, lai visi paskatītos un nodomātu: “Lūk, vot šādi jāiet dirst kā īsts varonis”.
Nezinu Kāpēc, bet jo tuvāk tualetei, jo vairāk gribas dirst, tas laikam zemabziņā kāds iestrādāts mehānisms. Tāpēc beigās paātrinaju soli un kā Aigars Fadējevs iesoļoju tualetē. Ātri iegāju kabīnītē un iesaucos: “Bļeģ, sūdi”. Man pavērās šausminoš skats. Poda brille bija nodirsta. Viss mans labais priekštats par foršo zāli tika sagrauts, ka šeit trenējas tik nemākulīgi dirsēji, kas nemāk aiz sevis savākt. Es nesaprotu kā ir jādirš, lai tā nodirstos. Lietiskie pierādījumi tika iemūžināti bildē
Tā kā vīriešu tualetē nesanāca man padirst, nācās iet uz sieviešu. Tur gan viss bija tīrs un skaists. Žēl gan, ka ejot ārā jau meitenes rindā stāvēja.
Tagad man ir jānoskaidro- Kurš apdirsa poda brilli? Varbūt vainīgais šo redzēs un no kauna apdirsīsies
8. marts- porno sižeta piepildījums
