Ko nozīmē būt savādākam?5

Sveiki visiem! Man radās pārdomas, kuras es labprāt uzrakstītu šeit. Tēma ir diezgan subjektīva, līdz ar to nebrīnos, ja saņemšu pietiekami daudz uzbraucienus un mīnusus.
Nezinu pat ar ko sākt. Tik daudz esmu dzēsusi un pārrakstījusi rindiņas, lai atrastu piemērotus vārdus. Man ir zudusi ticība visam un visiem. Cik nu es tur tajā sabiedrībā uzturos, tad cilvēki, kas man ir pa ceļam bijuši, apgalvo, ka sievietei ir sava loma un vīriešiem sava. Cilvēki, kas man ir apkārt un vispār literatūrā kā tādā esmu lasījusi, ka ideālā sieviete ir tāda, kas ir trausla, maiga un sievišķīga kā Odrija Hepberna. Un vispār sievietei tādai ir jābūt. Kā jau teicu, tie nav objektīvi, bet gan subjektīvi viedokļi.
Es jau biju nelaimīga kopš bērnu dienām, kad bērnu dārzā spēlējos ar mašīnītēm, kamēr citas meitenes ķemmēja lellēm matus.
Man jau sen kā bija veselības problēmas un šodien izlēmu par labu savai veselībai un doties pie ārsta. Lai vai cik briesmīgi tas būtu..vēl briesmīgākas ziņas es saņēmu..izrādās, ka man ir hormonu disbalanss un man vairāk dominē vīrišķais hormons nekā sievišķais. Un ir liels risks uz neauglību..super! Piektdien ar trīcošām rokām ņemšu rokās klausuli un zvanīšu medmāsiņai, vai nav atrastas vēl kaut kādas kaites.
Labi, par veselību ir viens..
Protams draugs..(cik ilgi, ja man nevarēs būt bērni?) ir sajūsmā par mani, ka var jaukties kopā pa garāžu un slīpēt līkumus. Bet citi?
Es jūtu, ka pasaulē pa visām porām spraucas ārā stereotipiskums. Ka redz meitenes nevar jaukties pa tehniku! Var! Un esmu dzīvs piemērs tam. Un neesmu vienīgais..
Es biju iestājusies mācīties par metinātāju..vienā rakstā minēju, ka dzīve piespieda doties prom no pilsētas. Kad es iestājos, es saņēmu SASODĪTI daudz negatīvismu un stereotipiskums līda ārā no visurienes. Acīmredzot sabiedrība vēl nav izaugusi līdz tam, ka sievietes interesējās un jaucās pa tehniku vai metina. Kad mazliet sakārtosies dzīve, metinātājus noteikti iziešu.
Esmu saskārusies ar tik nepatīkamām situācijām un stereotipiskuma pilniem viedokļiem, ka man jau slikti no tā metas. Cilvēki rāda ar pirkstiem, ka es tač meitene, mana čakra kur gūt enerģiju un spēku sievietes dzīvei tak ir dzemde. Un bla, bla, bla. Cilvēki kas man ir apkārt ir redzējuši, ka es jaucos pa tehniku, bet tāpat turpina domāt, ka sieviete+tehnika= īssavienojums.
Katrā ziņā, es pagaidām lieku B kategoriju, vēlāk gan es likšu A1 un vēl vēlāk A, jo mana patiesā un vienīgā aizraušanās ir moči. Kawasaki ir vieni no maniem favorītiem. Plānā ir arī krosinieks un nopietnas domas par motosportu. Nu labi, līdz tam vēl jādadzīvo..Un ko tad cilvēki teiks? Noēdīs mani bez sāls. No tās trauslās sievietes manī nav ne smakas, kas lielākajai daļai patīk. Bet es tāda esmu..mēs ar manu draugu vēl jauni. Nevienam nebūšu vajadzīga, močiem apsēsta neauglīga sieviete!
Varbūt tiešām ar mani un hobijiem kaut kas nav kārtībā? Tāds ir jautājums uz kuru vēl ilgi meklēšu atbildi..
Kā jau teicu, pārdomas ir pārdomas. Subjektīvas.