Mik,čau,man ir problēma,palīdzēsi man?
-Nu čau Liene,skatoties kāda palīdzība vajadzīga.-jautrā balsī pateica Miks.
Mani puisis pameta...
-Tiešām,taisnība?Nu un stulbs viņš ir,nebēdā stipri.Viņš nav tā vērts.Aizmirsti viņu.
-Ne jau tur ir problēma..
-A kur tad?
-Es vienkārši sen jau iemīlējos..bet nezinu kā to pateikt...-klusi,gandrīz nedzirdami,pateica viņa.
-Ā,nu skaidrs.Klausies Liene,rīt parunāsim,jo es tagad esmu aizņemts.
-Jā protams,labi.Atā
Viņu sauc Liene.Viņai ir tikai 14 gadi.Viņa ir mīļa un draudzīga meitene.Viņa ir lētticīga,nedaudz dīvaina.Viņa ir skaista,ar zaļām acīm.Viņa ir meitene kura nenēsā augstus papēžus un nedomā par seksu.Viņa ir bērns,kurš meklē īstu mīlestību un paīstam tic mīlestības eksistēšanai.
Viņu sauc Miks.Garš,tumšmatains zēns.Viņam ir 17 gadi.Mācās diezgan labi.Viņs ir ļoti gudrs un godīgs puisis.Viņam patīk meitenes kuras ir vecākas par viņu.Gudras,garas,bagātas,u.tt.Bet draudzeņu lokā bija arī tādas,kā Liene.Viņs neticēja,ka ir ideāli cilvēki,bet viņš meklēja savu ideālu.
Viņi mācījās vienā skolā.Viņš 11. klasē,bet viņa-8.Kā viņi iepazinās.Viņa skrēja pa skolas gaiteni un nejaušām saskrējās ar viņu.Viņš palīdzēja viņai piecelties un pamanīja asaras uz viņas vaigiem.Pēctam viņš mēģināja uzzināt,kas viņai notika,mēģināja palīdzēt viņai.Tā viņi iepazinās.Viņš vienmēr viņai palīdzēja.Viņa sauca viņu,par savu psihologu.Viņai vienmēr ir labi,kad viņš ir blakus.Viņa vienmēr pasmaida,kad ierauga viņu.
Vienreiz viņa paprasīja Vikai(savai labākajai draudzenei) atbilde bija vienkārša Deļ Lienes šis vārds bija nepazīstams.Vika!viņa pastāstīja par visu!Viņa ticēja Vikai,ticēja kā nevienam citam.
Rīts.Liene piemodās no modinātāja zvana.Ejot garām virtuvei,viņa redzēja,ka mamma jau ir aizgājusi. Lienei bija tādas bērnu domasmtādas lētticīgas,tādas kuras viņa nevarēja saprast.Nedaudz paskumusi,viņa paēda brokastis un sāka gatavoties skolai.Viņa domāja par to minūti,kura uzdāvinās viņai smaidu,visai dienai.Ātri viņa būs ar Miku.Viņš skatīsies un smaidīs tikai viņai.Sataisījusies,viņa skrēja uz skolu.
Viņs jau bija tur.
-Čau!-jautrā balsī pateica viņa.
-Ō,čau.nu stāsti.
-Vienkārši..saproti..Es mīlu ļoti..Un ļoti sen mīlu un gribu būt kopā ar viņu.Būt kopā vienmēr!Bet..es nezinu kā to panākt...-samulsusī balsī,klusi noteica Liene.
-Skaidrs,no sākuma parunā ar viņu.
-Es ar viņu jau sen kontaktējos un labi zinu viņu..
-Nu,tad pamēģini uzzināt,patīc tu viņam vai nē.Tikai pagaidām nesaki viņam,ka tu viņu mīli.
-Ugu.Paldies!-viņa bērnišķīgi pasmaidīja,apskāva viņu un aizskrēja uz stundu.
-Ko viņa gribēja?-Sakaitinātā balsī teica Vika,pieejot viņam nemanāmi klāt.
-Da tā,padomu paprasīja.Saulīt,iesim šodien pastaigāties?
-Jā protams mīļais-Vika atbildēja un maigi noskūpstīja viņu.
Vika un Miks jau sen tikās,bet Liene par to neko nezināja.
Viņas vārdi bija smieklīgi un patiesi.Viņa pateiks viņam taisnību un atbalstīs viņu.Liene nekad nevieno nenodeva.Viņa apķēra viņu kā draugu un skatījās tieši acīs.Viņš vienmēr iedos padomu viņai,bet viņš nezināja,ka viņa naktīs neguļ un mēģina noturēt asaras,jo mīl viņu.Vina atdevās pilnībā un palīdzēja,bet pretī neko neprasīja.Viņa bilde bija viņas telefonā.Deļ viņas tas bija viss,bet deļ viņa-nieks.Viņa vienmēr gribēja viņam pateikt. Miks deļ Lienes bija visa dzīve.Bet Vika to negribēja saprast.
-Vika,čau.Man tev ir lūgums.var?
-Davaj,kāds?
-Paprasi Mikam,vai es viņam patīku?
-Ko,Liene tu traka paliki?-noturējusies lai nekliegtu uz draudzenes,Vika uzbruka.
-Lūdzu..
-Labi,atā!
Atā!
Vika aizsvieda telefonu un lamājās uz Lienes ar visiem lamu vārdiem,ko vien zināja.Viņa pat netaisījās kautko prasīt Mikam.Viņš nedrīkt zināt,ka patīk Lienei.Liene bija tik laimīga.Viņa nesaprata,ka Vika slēpj taisnību. Vakarā pazvanīja Vika.
-Tātad.Beidz atkārtot,ka mīli viņu,beidz liet asaras par viņu!Vienkārši aizmirsti par savu mīlestību!Liene,sevis dēļ beidz to darīt.
-Es nepatīku viņam?...
-Akdievs!Nu piemodies,tu beidzot!Viņam vienalga kas tu esi!Saproti to!Un vēl..viņš ir mans puisis!-viņa naidīgi pateica to.
-Taisnība,vai arī tie ir meli?
-Taisnība!
-Skaidrs....
-Kas tev skaidrs?Tu neko nesaproti!!
-Nu.es esmu priecīga par jums.Vajadzēja agrāk mani visu pateikt.Es taču visu sapratīšu..
-Nu es zināju ka tu sapratīsi!Paldies!
-Labi Vik,es iešu gulēt.Atā!
-Davaj,atā
Liene satinās segā,ar savām mazajām rokām apķēra lāci un raudāja...Viņa raudāja ļoti klusi...
No rīta viņa piecēlās,sajutot aukstumu.Piecēlusies,viņa paskatījās spogulī..Viņa bija nožēlojama.Tuša iztecējusi,acis sarkanas no raudāšanas un mati izpūruši..Viņa sataisījās uz skolu.Viņai tā negribējās redzēt Miku,bet viņs atnāca.Viņa atkal ieraudzīja viņu.Pienākot pie viņa,Liene pasmaidīja un uzprasīja,kā viņam iet.
-Slikti...
-Kapēc?
-Tapēc ka mīlu.....un viņš paskatījās uz Viku,kura apķēra citu puisi un noskūpstīja viņu.
-......
-Ej prom...
-Kapēc?-Liene nevarēja neko saprast....
Viņš neko neatbildēja un aizgāja prom..Viņš domāja ka Liene tikai maisās pa kājām.
Nākamās 2 dienas,viņa mēģināja neskatīties viņam acīs.Viņa negribēja redzēt viņu.Viņa piedeva viņam visu,galvenais nedarīt sāpīgi viņam..Ātri Miks pats piegāja pie viņas.
-Čau maziņā!
-Čau..
-Nu,kā tev ar to puisi?
-Nekā..
-Nu skaidrs,klausies piedot par to ko es tev tur pateicu
-Nekas,viss kārtībā!-viņa pasmaidīja.
-Lieliski..man ir jauna meitene!
-jā?es ļoti esmu par tevi priecīga-pasmaidīja Liene,kaut arī viņas sirds raudāja.
-Ak jā...redz kur viņa iet.-viņs parādīja uz garu un stilīgu meiteni.Viņa bija ļoti skaista,blondīne ar zilām acīm..Liene pat blakus viņais nestāvēja.
Miks piegāja pie savas meitenes un noskūpstīja viņu... Tas bija trieciens Lienei Viņa aizskrēja uz mājām un raudāja.... Naktī viņai nebija vairs ko elpot...vinā juta ka sirds pārplīst.Viņa tā mīlēja viņu,bet kad ieraudzīja ka viņš noskūpsta to meiteni,viņa neredzēja iemeslu lai dzīvotu...
No rīta viņas mamma iegāja istabā un apķēra segu kurā meitene gulēja.Viņa sajuta ka tā ir slapja.Kad viņa pacēla segu,viņa ieraudzīja ka savu meiteni.Viņa izskatījās nedzīva.Viņa ātri piezvanīja uzs limnīcu.Atbrauca mediķi.Ārsts pateica,ka viņas meita nomira pirms 5 h.Māte raudāja.vinā aizgāja uz virtuvi un ieraudzīja,ka uz ledusskapja bija zīmīte.viņa izlasīja to.Liene bija tur rakstījusi,lai viņas mamma piedot viņai par to ka viņa nomira.Lienīte bija pierakstīja ka mīl savu māmiņu.
Bija bēru diena.Atnākuši bija visi viņas daugi,arī Vika un Miks.Vika raudāja,jo nevarēja dzīvot bez Lienes,bet Miks klusēja.Viņa sirds plīsa.Viņam pietrūka Lienes.
Viņš stāvēja malā un tad pie viņa pienāca kāda sieviete,kas bija Lienes mamma.
-vai jūs esat Miks?-viņa prasīja
-Jā..
viņa iedeva viņam zīmīti no savas meitas,kura pirms nāves tika uzrakstīta Mikam.Viņš lasīja to
Miks lasīja šo vēstuli.No katra vārda viņam bija šoks.Vinš nometās ceļos pie viņas zārka.Pirmo reizi viņš raudāja no sāpēm.
Katrs kas piedalījās bērēs,saprata,ka šī mazā meitenīte kas nomira,vienmēr buš vajadzīga katram no viņiem.*
