Mana pieredze.
Tā kā pāris cilvēki prasīja kā tas ir, domāju uzrakstīt rakstu ar savu pieredzi.
Apstākļi nav svarīgi, bet gadijās tā ka nācās ievietot urīnpūslī katetru uz apmēram divām nedēļām.
Pirms tam nezināju, kas tas ir, kā tas notiek, domāju būs šausmīgi sāpīgi, durs utt.
Bet sanāca tā biju pārbijies, atnāca daktere, lika noģērbt bikses. Vispār bija bail ka kaut ko durs. Es prasiju sāpēs, durs, asinis būs? Pasmaidīja, teica ...nekas tāds nebūs...Tad izpakoja to trubiņu. Apsmērēja galu ar kaut ko, izieta ar kaut kādu želeju to katetru. Un, tad sāka stum lēnām iekšā, neko īpašu nejutu (mazliet tā nēērti bija), vienīgi, kad jau gandrīz viss bija iestumts, laikam jau sasniedza pūsli it kā bija tāda sajūta ka gribas čurāt, vispār tāda dīvaina sajūta, bet vēlāk pārgāja. Arī bija pielikts tas maisiņš kur urīnam tecēt, kā ielika katetru tā uzreiz, kas bija iekšā iztecēja.. Un, tad nopūtos, fuu, nekas traks nebija. Un, kas bija tālāk, kad jau bija ielikts, es domāju ka, kad vajadzēs čurāt, tad čurāšu un tas viss tecēs taj maisā, bet tā nebija, urīns vienkārši netraucēti pats tecēja pa to trubiņu no urīnpūšļa uz maisiņu, un ko es jutu, es neko nejutu, nejutu to ka vajag čurāt, tas gan bija dīvaini.(ja nebūtu maisiņa, kas savāc, urīns tecētu, kad savāktos tur, un viss, jo tu nekontrolē, tādēļ tas maisiņš)Visas tās dienas, lasi grāmatu, vai guli naktī, nav tā ka vajag iet čurāt, tas viss urīns pats tek netraucēti un nejūti to ka gribi čurāt vai kaut, kas tecētu. Un visas tās dienas, kad viņš tur bija tāda sajūta ka neesi divas nedēļas čurājis. Kad pienāca brīdis izņemt, tad neko īpašu nejutu, izvilka un viss, un, kad sagribējās čurāt bija patīkama sajūta, ka to dari pats, itkā pirmo reizi čurātu. :D
Aizmirsu pateikt kā viņš tur turas, man paskaidroja, ka tas ir foley katetrs, un galā ir tāds bumbulis kurā uzzpilda šķidruma un tas pūsli atrodas, un tā viņš tur turas. Šķidrumu ar šprici iepildija pa atsevišķu katetra caurumu.
Droši vien prasīsiet, vai traucēja. Dīvaini jau bija ka trubiņa ir galā, un maisiņš pie kājas, pa dienu netraucēja. Naktī, gan bija bail ka nesapinos, kad grozos, bet es laikam negrozos viss bija ok, pirmajā naktī bija neērti ilgi negulēju, bet tad pieradu. Sportot utml. loģiski, ka nevar. Protams ar "to" nevar nodarboties, jūs sapratāt ko domāju, ja gribas, tad neko.
Jā, vēl varu piebilst ka asins ņemšana, špriču duršana, zobārts ir 10 reizes briesmīgāk un sāpīgāk
