Karš un miers (Kas notiek Austrumukrainā)78

Paskaties kā ļaudis šeit noskaņoti saka Ludmila. Piemēram šodien tepat muzeja teritorijā. Tik daudz ļaužu, kā šogad iepriekšējos gados te nekad neesot bijis! Tāda sajūsta, ka ukraiņiem dots kāds enerģijas lādiņš un beidzot ļaudis ir sapratuši, kas viņi īsti ir un viņi vēlās tuvāk iepazīt savu nacionālo kultūru un vēsturi. Un patiešām, šodien šeit redzu ļoti daudz Kijeviešu. Tūkstošiem ļaužu, veselām ģimenēm un draugu kompānijās, ierodas uz šo etnogrāfisko parku atpūsties un pie reizes tuvāk iepazīt savu kultūru un vēsturi. Beigu beigās Ludmila man jautā: kā tu domā, vai šo tautu, kura saliedēti spēja aizstāvēt sevi Maidanā un gala rezultatā uzvarēt, kāds vispār var salauzt? Domāju ka nē! Agri vai vēlu Krievijai nāksies atkāpties no Donbasa un arī Krimu atdot, ar pārliecību saka Ludmila.

Nu ko! Laiks pamest šo jauko vietu un jādodas apskatīties, kas šodien notiek leģendārajā Maidanā. Pie muzeja vārtim atkal noķeru taksi un dodos Kijevas centra virzienā. Izkāpju laukumā pie Besarābijas tirgus (Басарабскій ринок), kurā vēl pagājušo gad stāvēja Vladimira Iļjiča Ļeņina piemineklis ap kuru pulcējās nostaļģiska komunistiskās pagātnes ļaužu grupiņa. Tagad no tā palicis tikai postaments pie kura pāris jaunieši vāc ziedojumus Donbasa iedzīvotājiem.

Faktiski šeit Besarābijas laukumā krustojās divas, var teikt galvenās Kijevas ielas, prospekti jeb bulvāri. Tie ir Tarasa Ševčenko bulvāris un Kreščaķika (Хрещатик) prospekts. Protams Kreščaķiks it pati populārākā un zināmākā iela Kijevā. Tā ir kautkas līdzīgs Elizejas avēnijai Prīzē, jeb Unter den Linden Berlīnē. Te arī atrodas liela daļa valsts pārvaldes cetrālo biroju un liela daļa pasaules slavenu zīmolu veikalu. Bet pats galvenais, ka Kreščaķiks šķērso pašu Maidanu.

Tā nu dodos pa plašo prospektu līdz Maidanam. Šajā nedēļas nogalē līdz pat pirmdienas vakaram Kreščaaķiks ir slēgts transporta satiksmei, jo šeit uz Kreščaķika un Maidanā norisināsies dažādi pasākumi par godu Ukrainas neatkarības dienai. Rīt kā reiz šeit noritēs arī Ukrainas militāro spēku parāde. Žēl gan ka neredzēšu to, jo rītdien jau būšu Slovjanskā. Jāsaka gan, ka vakar vakarā braucot no lidostas uz viesnīcu dažās šķērsielās pie Kreščaķika un šodien pa ceļam no muzeja līdz centram šur tur jau pamanīju Ukrainas armijas bruņu tehniku, kura vakar vakarā bija piedalījusies parādes mēģinājumā.

Te nu beidzot nonāku Kijevas slavenākajā un leģendārākajā laukumā Майдан Незалежності (Neatkarības laukums), jeb tautā vienkārši dēvētajā Maidanā, kura nosaukumu nu jau zin bezmaz vai visa pasaule. Tieši šeit norisinajās pēdējā gada svarīgākie un asākie notikumi Ukrainā, kurus gan pēdējos  mēnešus aizēno karadarbība Ukrainas austrumos.

Tikai nedēļu pirms manas ierašanās Kijevā no Maidana tika novāktas pedējās barikādes un tagad par to kā šeit izskatījās, un kas te notika stāsta neliela foto plakātu izstāde ap Neatkarības monjumentu.

Šodien daudz ļāužu un tūristu šeit ierodas lai iepazītu tuvāk Ukrainas vēstures pavisam nesenos notikumus. Neskatoties uz to, ka starptautiskajā presē dominē negatīva un biedējoša informāija par notiekošo Ukrainā uz Kijevu vēl jo projām dodas liels skaits Eiropas tūristu un pirmais kas viņus interesē ir tieši Maidans. Arī šovakar šeit satieku vairākus ārzemniekus, gan no Vācijas, gan no Itālijas, gan ASV, Japānas un citām valstīm.

Satieku arī veselu kompāniju mūsu brāļu lietuviešu ar kuriem pārmiju paris vārdu un atceramies notikumus Latvijā un Lietuvā, kuri norisinājās deviņdesmito gadu sākumā, kad arī mēs stāvējām uz barikādēm Rīgā un Viļņā. Leiši saka, ka runājot ar ukraiņiem tie bieži esot izteikuši patecību baltiešiem par piemēru kuru mēs esot sniguši. Idejas par barikādēm Kijevieši esot smēlušies tieši no notikumiem Baltijas valstīs.