Tie, kas strādā, tie vienmēr sapņo par to, lai nestrādātu, gozētu dibenus saulē un sapņotu par kosmosa neizdibināmajām dzīlēm, taču tie, kas nestrādā, tie sapņo par to, kā sēž milzīgā birojā ar milzu ādas krēslu, pie viņa ik pa laikam pieskrien seksīga sekretāre un atnes kafiju, kas ne pēc kā negaršo, bet tomēr ir lieliska.. Nu jā, sliktā ziņa tikai tā, ka tas ir sapnis un tā vietā, lai atrastu darbu, viņš sēž piezīdies datora ekrānam, ik pēc piecām minūtēm refrešo rakstus spokos un domā, kāpēc gan man neizdodas atrast manu sapņu darbu. Hmm.. nez nez..
Patiesība ir skarba, mēs esam slinki. Gan no vienas puses, gan no otras puses. Gan tie, kas strādā, gan tie, kas nestrādā, visi ir slinki. Mēs jau no dzimšanas esam slinki, jo paši negribam līst ārā no mātes un šai nabadzītei ir stundām jāņemas, lai mūs piespiestu izlīst no sevis.
Arī meklējot darbu, mēs bieži vien esam superslinki. Pārskrienam ātri pāri dažiem sludinājumu servisiem un ar skumjām acīs secinām, ka ar lieliem burtiem neizlec mūsu sapņu sludinājums ar personīgo uzaicinājumu ierasties darbā jau rīt. Bet kā lai atrod sapņu darbu?
Vispirms jau jāsaprot, ko patiešām tu gribi darīt, kas ir tas tavs sapņu darbs. Ir daudzi, kuri saka, ka nevar atrast darbu, bet ,kad paprasi viņiem, ko gribi darīt, tad ir tāds "nu nezinu". Kā ar tevi? Vai tu zini, ko gribi? Protams, ka nezini. Protams, mums visiem ir kaut kādi sapņi, bet tie visi ir bez konkrētības, kā želejkonča, skaista, bet bez nekāda satura.
Tad nu šeku reku, ņem vērā manus lielos dzīves padomus tev, jo otrreiz neatkārtošu:
1. Saproti, ko gribi. Ja gribi būt skolotājs, tad tā arī piefiksē. Ja prezidents - piefiksē.
2. Saproti, vai tu to vari dabūt tagad un vai tev ir viss, lai to dabūtu. Ja gribi būt skolotājs, tad noteikti tev vajag izglītību, ja prezidents - noteiktu vecumu, ko apstiprina pases dati.
3. Ja vari dabūt to uzreiz, izdomā, kur tieši to vislabāk dabūt. Ja gribi būt skolotājs un tev ir izglītība, tad izvēlies, kurā skolā strādāsi. Ja esi gatavs būt prezidents, pārliecinies, ka izvēlies pareizo valsti, kurā par tādu kļūt.
4. Ja nevari dabūt to uzreiz, paskaties, ko jau vari darīt, lai uz to virzītos. Ja gribi būt skolotājs, bet tev nav izglītības, ej mācies un pagalmā bieži spēlējies ar bērniem, lai saprastu, vai vispār vari viņus paciest. Ja neesi vēl gana vecs, lai būtu prezidents, iepazīsties ar pareizajiem cilvēkiem, piemēram, dziedot dziesmas pie Saeimas ēkas kā ielu muzikants.
5. Kad esi dabūjis to, ko it kā vēlējies, neraudi, mēs visi kļūdāmies. Tu taču nevarēji zināt, ka skolotāju katru dienu lamā un nomētā ar košļenēm, bet prezidentam neļauj dzert klubos.
Ko tu vari darīt jau tagad? Beidz lasīt šo rakstu un ej atkal ielūri, vai nav parādījūšās kādas jaunas vakances, šī varbūt ir tava laimīgā diena un atradīsi tieši to, ko meklē, vai tieši to, ko nemeklēji, bet ko patiesībā esi pelnījis.