Cik es esmu runājusi ar pašnāvniekiem - jēgas nav palīzēt. Un es to saku balstoties uz kontaktu ar vairākiem suicīdiem. Viens suicīds grasās izdarīt pašnāvību, jo meitene atsaka un ir maita tapēc (man pašai bij šī situācija, un tas, ka suicīda ģimenes biedri dēļ "manas vainas" sāk izteikt iespējamus fiziskus draudus nav piedodama rīcība) cits atkal tādēļ, ka vairāk dzīvo pa mākoņiem nekā realitātē un kāds atkal atrod problēmas, kur to nav... protams, ir cilvēki ar ļoti nopietnām problēmām (ar domu, kur cilvēks šķīries, zaudējis darbu, ir nopietna slimība utt..)un vēlas palīdzību. Agrāk es biju tādās pašās domās, kā tu, līdz mana cenšanās palīdzēt beidzās ar to, ka vismaz 5 tāda veida kontaktos man sāka izteikt draudus un šantažēt ar savām nāvēm, kā "ja tu nerunāsi ar mani - nositīšos, bet tev po***, tapēc es tāpat nositīšos". Divos gadījumos man bij jāpārstāj apmeklēt sociālie portāli uz kādiem 3 mēnešiem, lai cilvēks at****os ar saviem draudiem. Tas, ka cilvēks ir pašnāvniecisks nav attaisnojums viņam izrādīt sūdīgi attieksmi un prasīt vēl par to cieņu un atbalstu. Es pati esmu bijusi pašnāvnieciska un neveiksmīgi mēģinājusi nosisties, tādēļ es zinu, kā apmēram citi var justies, bet javien cilvēks pats negribēs, lai viņam paliek labāk, neviens cilvēks ar savu atbalstu nepalīzēs. Atbalstītājs tikai izmetī savu laiku, jo suicīds grib kādu, kam čīkstēt par problēmām, un ja ir pazīstams ar tumblr, tad klāt nāks visi tie tekstiņi un foto "nevienam nerūp", "depresija ir jobana wonderland yaay" u.c.