Varbūt pirmajā brīdī nešķiet pārak loģisks jautājums, jo mūsu sabiedrībā valda uzskats, ka pelnām pārāk maz, priekšniecības attieksme ir pārāk slikta, kolēģi ir pārāk slinki, kā arī kaudze citu likstu.
Toties, pavisam reti aizdomājamies par to, ka visas priekšnieku rindas priekšā ir kāds pavisam parasts cilvēks, kuram pateicoties mums ir dota iespēja strādāt un pelnīt iztiku. Jo galu galā, iztikas līdzekļu iegūšana ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kādēļ strādājam.
Izlēmu uz brīdi aizmirst, ka lielākā daļa manas priekšniecības nekompotenti daļā savu uzdevumu, aizmirst, ka bieži vien netieku pienācīgi novērtēts un tādēļ arī atalgojumam nav tendence pieaugt, kā arī izlēmu aizmirst, ka uzņēmumā, kur strādāju, izaugsmes iespējas ir tieši saistītās ar sakritībām un veiksmi.
Tā vietā es uz brīdi paanalizēšu - kādēļ es esmu pelnījis darbu, ko šobrīd strādāju?
Es strādāju liela veikala preču pieņemšanā. Manā ikdienas darbu sarakstā ietilpst tādi darbi kā preču izkraušana no piegādātāju transporta, preču skaitīšana un preču izvadāšana un attiecīgajām nodaļām. Tā kā būtu sarežģīti gari izpausties par darba specifiku un dažnedažādiem iemesliem, kādēļ esmu gana labs, lai darītu vienu vai otru lietu, tad vienkārši uzrakstīšu, kādēļ, manuprāt, esmu atbilstošs katram no trim augstāk minētajiem darba posmiem un attiecīgi, kādēļ šo darbu esmu pelnījis.
Preču izkraušana no piegādātaju transporta.
Izkraušana notiek ar autoiekrāvēju. Ja kāds gadījumā nezina, kas ir autoiekrāvējs un ko tas ziemā ēd - tas ir tāds neliels traktoriņš ar diviem ragiem priekšā, ar kuru var pārvietot paletes ar precēm. Lai gan svarīgi ir nesabojāt preci, kas tiek piegādāta, svarīgi ir arī preci izkraut pietiekoši ātri, jo piegādātāju ir daudz, bet laika maz. Pavērojot citus kolēģus, kas ikdienā saskaras ar autoiekrāvēja vadīšanu - tie, kas nesabojā preci vispār, parasti brauc ar ieslēgtu "bruņurupuča" ātruma ierobežotāju, bet tie, kas "lido" ar kariņu (autoiekrāvēju), bieži vien ko sabojā. Esmu piemērots šai darba daļai, jo ātri "piešaujos" dažādiem transporta līdzekļiem. Ja sākumā nodarīju kādus bojājumus, tad tagad preci pārvietoju ātri un droši.
Preču skaitīšana. Zināma arī kā preču pieņemšana.
Šajā posmā svarīga ir precizitāte un preču pārzināšana. Šeit nav ko gari izpausties. Esmu piemērots šai darba daļai, jo ātri aprēķinu skaitļus galvā, esmu nolāpīti sīkumains un labi pārzinu preci. Tas ievērojami samazina risku, ka manā darbā būs pieļautas kļūdas.
Preču izvadāšana uz attiecīgajām nodaļām.
Arī šajā posmā ir svarīga preču pārzināšana un uzmanība tās pārvietojot. To, ka sortimentu pārzinu, minēju jau iepriekš, bet tai pat laikā šajā posmā ir ļoti svarīgs kontakts ar nodaļu darbiniekiem - lai es varētu ātrāk novietot preci viņiem visizdevīgākajā vietā, kas attiecīgi nodrošinātu preces ātrāku izkārtošānu pa vietām, tādejādi nodrošinot klientam optimālu preču klāstu. Esmu visnotaļ komunikabls un man ir izveidojies lielisks kontakts ar kolēģiem. Kas tāds, kas dažiem preču pieņemšanas kolēģiem trūkst. Pēc iespējas ātrāk "nogrūzt" preci nodaļā un doties pakaļ nākamajai kravai - tā nav pareizā pieeja. Jā, darba ir daudz, bet tās pašas nodaļas darbinieki ir tie, kas citā reizē var vai nu nākt Tev pretī un pamatīgi izpalīdzēt, vai arī atminēties, ka pats neesi bijis atsaucīgs un pamatīgi sarežģīt Tavu ikdienu.
Tādas nu ir manas domas par to, kādēļ esmu pelnījis darbu, kurā strādāju. Nesaku, ka neesmu pelnījis arī labāku darbu, bet vismaz esmu drošs, ka nesaņemu naudu par darbu, kam neesmu gana kvalificēts.
Ko es ar šo visu gribēju pateikt? It kā jau neko, bet ir tomēr interesanti aizdomāties par šo tēmu.
Kādēļ Tu esi pelnījis darbu, ko strādā? 
