Pēc garas darba dienas pirmā doma, kas man iešāvās prātā: “Jāatpūšas, tātad jāmeklē veids kā izklaidēties. Gribas kādu satikt, bet kuru?” Turpināju domāt, ko es visvairāk šobrīd vēlētos satikt, pirmā persona, kas man iešāvās prātā – meitene vārdā Lāsma! Kāpēc tieši Lāsma? Tieši tāpēc, ka viņa bija pirmais cilvēks, kas mani uzrunāja. Brīdī, kad es sāku domāt, Lāsma man atsūtīja īsziņu ar tekstu: “Sveiks, ko šovakar dari? Es būšu Pienā, varbūt vēlies satikties? Ir trešdiena – tātad jādzer vīns, vai esi gatavs šim izaicinājumam?”
Pirmajā brīdī, kad es ieraudzīju vārdu “Lāsma” un “satikties”, es vairs ilgi nedomādams sāku savas kurpes spodrināt. “Šovakar plānā tusiņš ar Latvijas Valsts prezidentu, bet varbūt kādā brīdī atbrīvošos 
…”, es viņai atbildēju. Protams, ka man nekādu plānu patiesībā nebija, bet tas viņai nav jāzina. Viņa atbildēja tikai ar divdomīgu “haha”. Tas manām asinīm lika straujāk šaudīties pa ķermeni.
Trešdiena Pienā – lieliska atmosfēra, laba mūzika, daudz cilvēku un vīns. Un šeit ir Lāsma. Ceļā uz klubu viņai uzrakstīju: “Vai Tu vēl esi Pienā? Tuvojos…” Uz to saņēmu atbildi, kas bija visai šokējoša un pavisam noteikti izmainīja šī vakara gaitu: “Esam pie bāra, esmu ar dzīvokļa biedreni, gaidām papildspēkus! ”
Lāsmas dzīvokļa biedrene… Tā taču bija meitene vārdā Liene, ar kuru man sen, sen vienu reizi kādā pasākumā sanāca iedzert vairāk kā nepieciešams, un tieši tik pietiekami, lai mēs vakaru gribētu noslēgt kopā. Toreiz man vēl nebija naudas tādam dzīvoklim, kur bez kaunēšanās varētu vest meiteni. Tā nu mēs devāmies uz viņas dzīvokli un vēl kādu dzērienu. Tā toreiz bija liela kļūda, jo knapi bijām pazīstami un mūs vienoja tikai alkohola daudzums ķermenī. Šīm ātrajām izklaidēm sekoja garš un neveikls rīts gultā. Reibums bija izgājis un sarunas vairs neraisījās. Kad beidzot tiku mājās, man bija kauns par sevi, Lienei tā arī vairs neuzrakstīju un mūsu kontakts tur arī beidzās.
Līdz šim brīdim. Protams, ja viņa uzzinās, ka satiekos ar viņas dzīvokļa biedreni, viņa labus komentārus par mani neteiks. Sēdēdams mašīnā, domāju, kā, lai iziet no šīs situācijas, un sāku domāt par risinājumu. Iedomājos, ka varētu uzrakstīt kādam draugam, kas varētu novērst Lienes uzmanību, lai es varētu mierīgi parunāties ar Lāsmu un iepazīt viņu tuvāk. Uzzvanīju draugam, kurš katru trešdienu ir Pienā. Šī reize nebija izņēmums. Paskaidroju esošo situāciju un devu uzdevumu novērst Lienes uzmanību. Pajautāju vēl, kurš viskijs viņam garšo vislabāk un pateicu, ka parādā nepalikšu. Jau pēc brīža viņš man ziņoja par situāciju: “Atradu meiteni vārdā Liene. Iedzērām, dejojam, viņas draudzene viena pie bāra. Rīkojies!” Labākā ziņa, ko jebkad kāds draugs man uzrakstījis!
Ienākdams Pienā, es uzreiz devos uz Lāsmas pusi. Lieni tiešām nekur tuvumā nemanīju. Lāsma mani sagaidīja ar kaislīgu skūpstu. Nez vai noligojusies pēc manis vai pie vainas tas, ka mani draugi viņu atstājuši novārtā un bez uzmanības. Mans plāns bija šāds – pāris vārdi ar Lāsmu, viņa pabeidz dzērienu un dodamies kaut kur tālāk. Manā prātā šis “tālāk” bija mana gulta. Tik tiešām viņa piekrita doties, teica vien, ka ātri atvadīsies no draudzenes un dosies. Lai netiktu pamanīts, es teicu, ka jau došos iesildīt mašīnu. Kā drošības garantu paņēmu viņas jaciņu un somiņu, tātad viņa noteikti nepazudīs.
Devos uz mašīnu un priecājos par lielisko plānu. Piebraucu tuvāk ieejai, priekšā iekāpa Lāsma. Te pēkšņi atvērās mašīnas aizmugurējās durvis un iekšā iekāpa Liene ar manu draugu. Kritu nelielā panikā, nesapratu, kā, lai tiek ārā no šīs situācijas. Sēdēju un skatījos atpakaļskata spogulī, taču izskatījās, ka Lienei bija ļoti jautri. Sāka šķist, ka viņa mani pat neatpazīst, kas mazliet laboja visu situāciju. Šajā brīdī es sapratu, ka man vēl ir cerības, tikai jātiek vaļā no jautrās kompānijas aizmugurējā sēdeklī.
Ir trešdienas vakars un daudz variantu ballītēm nav, tādēļ vienīgā vieta, kura man ienāca prātā bija Skyline bārs. Mēs devāmies uz turieni. Tiklīdz bijām atbraukuši, draugs ar Lieni izkāpa. Šī bija mana iespēja. Esmu mašīnā palicis tikai ar Lāsmu, uzreiz jautāju: “Varbūt dodamies pie manis?” Lāsma mani apskāva, noskūpstīja uz vaiga un atbildēja: “Paldies Tev par jauko vakaru, taču turpmākais scenārijs man jau ir zināms, un es neesmu īslaicīga izklaide. Jauku vakaru, bija interesanti Tevi iepazīt!”. Viņa izkāpa no mašīnas un aizcirta aiz sevis mašīnas durvis.
Es vēl kādas pāris minūtes stāvēju turpat mašīnā, pārdomādams, kas tieši nupat notika. Man tapa skaidrs, ka meitenes tomēr savā starpā bija par mani runājušas un Liene bija izstāstījusi visu, ko domā par mani. Sajutu gan rūgtu vilšanos par iztrūkstošo vakara noslēgumu ar Lāsmu, gan nožēlu, ka neiepazīšu tuvāk šo skaisto un inteliģento meiteni. Tad mans domu gājiens pārrāvās, prāts restratējās un sāku saskatīt visu skaidri. Ko gan es tur varu iesākt, neesmu nevienam neko ļaunu izdarījis? Izņemot manu šī vakara viltību, esmu bijis godīgs pret abām meitenēm. Ja nav lemts, nav lemts! Pasaulē vēl daudz garu kāju, skaistu smaidu un atraktīvu sieviešu. Katrs nobeigums ir sākums kaut kam jaunam un labākam.
Lasi vēl par maniem piedzīvojumiem manā blogā - http://mrxblogger.com
