Skatos, visi raksta par savu dzīvi.. Notikumus.. Tā kā man šodien ir vaļsirdīgs garastāvoklis, izstāstīšu savu stāstu. Šajā rakstā nekā nebūs no vikipēdijas, vai no citiem interneta avotiem, bet mans stāsts. Vai nu man ir savādākas smadzenes, vai arī man neaiziet kā var patikt raksti, kur viss vārds vārdā pārkopēts no vikipēdijas...
Šis raksts būs nopietns, tāpēc, ja meklē komiksus un par ko pasmieties, droši meklē citu rakstu! 
Jā, emo stila bildīte, bet tā patiešām atbilst tam brīdim, kad saproti, ka esi putrā. Un pamatīgā. Ja citām nervu slimībām, var nepamanīt, ka tev tāda ir, vai speciāli tādu vēlies, un dzīvo ar to, bet šo slimību nevar ne nepamanīt, ne vēlēties... Šo slimību ārstē ar zālēm, bet pilnībā izārstēt nevar, bet es neko nedaru. Es neticu ne psihologiem, ne psihiatriem. Un vēl visādiem viņu atvasinājumiem.. Man radinieci aizveda pie psihologa, naudu nokāš, un tas ir viss ko izdara. Sāk kaut ko muldēt par to, kā citi tiek par to galā, bet tā sieviete trīc. Beigās samaksāja 10 latus un labuma nekāda...
Pa latviski būtu obsesīvi kompulsīvie traucējumi. Pie pirmās bildītes sarakstīju ievaddaļu, tagad varu runāt plašāk 
Šīs slimības simptomi ir dažādi. Tu ikkatru reizi pēc tualetes nomazgā rokas. It kā sīkums, bet padomājiet, cik jūs to bieži dariet, ja neskaita ārstus un viņu radiniekus ( nav uzbrauciens, uzslava) . Man neviena paziņa to nedara. Neviena. Cik bieži es to daru? Ikkatru reizi. Vienalga, pa lielam, pa mazam, vai vidēji pa muti. Pēdējo laikam pateicu, bik dīvaini, bet domu sapratāt. Rokas tiek mazgātas regulāri arī tāpat. Laikam lai vieglāk, es varētu pastāstīt, kā es pavadu dienu. Pieceļos,saģērbjos, paēdu. Pēc tam jāizmazgā zobi, OBLIGĀTI. Tad ģērbjos virsdrēbēs. Un tad seko ļaunums. Man pei durvīm piekārts spogulis, pienaglots, precīzāk. Un es nevaru iziet no mājas, ja neesmu četras reizes pamājusi sev ar galvu spogulī. Un ja aizmirstu, ir vāks. Es ar draugiem devos ekskursijā, ar teltīm pa nakti. Nogājām divus kilometrus( mēs bijām bez mašīnām), un es iedomājos, ka esmu tikai trīs reizes pamājusi sev spogulī. Es griezos atpakaļ, ticiet vai nē. Atlikusī diena arī sastāv no rituāliem, kas jāievēro. Mazgāt rokas, zobus, visu darīt pāra skaitlī ( ja nepāra, darīt jebko, tiešām jebko, lai būtu pāra skaitlī). Ja ir kastītē septiņas olas ledusskapī, vienu izcepšu. Vai trīs.
Es neticu Dievam, un šaubos vai kādreiz ticēšu. Laikam jau kad, tev dzīve ir dimbā sagājusi, šaubos, vai Dievam ir vēlme ticēt. Tad, kad tu savu dzīvi, vairs nekontrolē, bet to dara kas cits. Un tās balsis. Tā nav šizofrēnija, nē.Būtībā tā balss arī tevi kontrolē. Ja nenomazgā rokas pēc tualetes, vienreiz izdarīju eksperimentu, pēc pusminūtes jau biju vannasistabā. Tas nav izturami. Visas šīs bildītes ar music save my life vai heavy metal is my religion ir taisnība. Es esmu gan griezusi vēnas, gan nagus ( vēl joprojām abus daru, bet to neafišēju un to vēl neviens nav pamanījis, par laimi) , gan mēģinājusi pašnāvību. Bet es nekad viņu neizdaru, man nav tik stipru nervu, un mūzika vēl mani tur pie dzīves. Ne jau saldais Bīberiņš vai Spīrsa, bet riktīgs metāls. Asking Alexandria, Morbid Angel, Cannibal Corpse, Death, Of Mice And Men... Tāda mūzika, kas uzdod pa nerviem, un saproti, ka jādzīvo.
Raksts jau iet lēnām uz beigām. Daudzām slavenībām ir O.C.D., īpaši par viņām neinteresējos. Zinu, ka ir Bekhemam 
Un vēl ir jau nomirušajam Mičam Lukeram. SS fani, piedodied, ja uzvārds nepareizi uzrakstīts. Viņam bija dziesma par šo slimību. Cienu viņu par to, ka viņš uzdrīkstējās par to dziedāt. Tas ir liels solis. Šis teksts ir no citas grupas, A7X, viņam nevienam nav šīs slimības, bet man vienkārši patīk šis teksts. Jo kad tu dzīvi dzīvo pēc balss noteikumiem, pildi rituālus, tev tiešām sāk šķist, ka prāts ir zaudēts. Bet man palīdz mācīšanās un mūzika. Ar sportu esmu uz jūs.
Atkal neder titulbildei 
Es pie psih-- ārstiem neeju, jo es tādiem neticu. Kāpēc? Jau stāstīju sākumā. Laikam nomiršu arī ar šo slimību. Pats sevi nevar glābt, un šaubos vai draugi ar. Es nevēlos lai man uzbrauc par depresīvo garastāvokli vai manām rokām. To pašu lūdzu jums. Būtībā šie vārdi ir arī mans dzīves moto. Jēziņ, es tūlīt sākšu raudāt...
Tāpat visi šitie ceep calm.. Es nekad nevaru būt mierīga. Nekad. Vienmēr kaut kas uztrauc, jāzin. Nesen pameklēju google attēlus, ierakstot OCD... Visādi ļaunie joki, melnais humors. No malas varbūt izskatās smieklīgi, bet kad tev ir, tad vairs smiekli nenāk. Es nevienam nenovēlu šo elli. Nevienam.
Man nesastāv viss dators no šada tipa bildītēm, man vairāk interesē ģitāristi ( esmu tomēr meitene 
) un komiksu bildītes ( vēl neesmu izaugusi) bet atrodas arī šādas.. Šo nācās pārtaisīt paintā, bet man patīk..
Vēlos jūs aicināt pārdomāt par uzrakstu. Šis pilnībā apraksta manu dzīvi. Es nemāku uzticēties. Tāpat jūs aicinu neapsmiet citus, jo nekad nevar zināt, pie kā tas novedīs. Daudzus pie obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem noveda smaga depresija, bet man jau tā ir kopš es sevi atceros, no sākuma domāju, ka esmu perfekcioniste, bet ar laiku sapratu, ka tas par traku.. Protams, kur tad bez depresijas, bet cenšos atrast pozitīvo.
Vēlu jums novēlēt veiksmi, un pats galvenais dzīvē, labu veģetatīvo nervu sistēmu, bez tās dzīvē nekur! 
Meitēn mīļais. Tu esi tik ļoti sakodējusi savu pasauli ka nespēj izrauties no sevis radītiem algoritmiem. Tavs prāts pats sevi apmāna dienu no dienas tikai tāpēc ka tevī ir stipra jo stipra ticība šai slimībai, kas patiesībā neeksistē. Tu domā ka nespēj neko mainīt un tā arī notiek. Tur ir tava kļūda - domāt ka nekas nav maināms. Neapzināties šo iekšējo spēku kas katrā mūsos mīt ir pirmā un lielākā kļūda katra cilvēka dzīvē - domāt, ka tu kaut ko nevari. tās ir muļķības. Ja tu sev uzliec limitu pirms spēri vispār pirmo soli, neko no tā nesagaidīsi. Dzīve ir vienu vienīgu pārmaiņu pilna un jāmācās tai pielāgoties, adoptēties. Ja tev šķiet ka tev iet slikti, tu nezini ko patiesība nozīmē " būt slikti " . Ja tev liekas ka zemāk nav kur krist - tu vēl neesi nokritusi pietiekami zemu. Lasot šo teiksu tu man liecies kā tāda Alise pati savā brīnumzemē kurp viss ir tik slikti tikai tāpēc ka tu GRIBI lai TĀ BŪTU. Think about it.
Mēs gribētu sēdēt meža malā, pa reizei pamāt kādam interesantam kas iet garām un skatīties kā pasaule iet uz priekšu. Domāt savā nodabā un apaugt ar sūnām.
Totāli interesants raksts ja kas. Es skrēju uz divdesmit pirmo pakāpienu pirms durvis aizvērās un tādi sviesti un ja nenotika kā gribējām psc, bija vāks.
Vispār esmu novērojis ka pasaule sastāv no
[nav zinātniski fakti, drīzāk omes benķa runas variants]
80% cilvēku ir vienkārsi zombiji(ēst-dirst-drāzties-gulēt un pa reizei kāda anomālija kad ierauga mirgojošas gaismiņas vai kaut ko tādu un ir mirklis kad sevi apzinās)
Pārējie 20% ir psihopāti ar aprautu vītni, kas var būt spējīgi uzvesties "normāli"(tas ir noslēpt savu tā teikt sašvīkāto plati no tiem pirmajiem 80%) un varbūt pat kāda no tiem 20%. Tie ir visādi "lielie cilvēki"
Tad daļa, kas apzinās kas ir kas un spēj vairāk vai mazāk iekļauties sabiedrībā cik nepieciešams(es domāju neskraidīt apkārt un celt traci) Vai ēd ikdienas tableti un visiem smaida pretī.
Tad ir tie kas skraida un dzīve ir vissaldākā. Baltā kreklā un zem labas devas nomierinošu līdzekļu.
Ta kā šodienas tablete: Visi ir norauti. Triks ir to noslēpt. Man palidz doma par to cik esmu maziņš un manas problēmas ir niecīgas salīdzinot ar visumu. Tad mēs - jā zb, diez vai ar šo bojāšu genofondu, tāpēc kaut ko darīšu sabiedrības labā, vismaz kāda jēga. Bet varbūt tā domājot var novest pie kaut kādas pašiznīcināšanās tiekmes, ja ir tā defaultā funkcija justies lielam, vajadzīgam, atzītam un svarīgam cilvēkam ar savām ļoti svarīgajām tiesībām un visu pārējo mēslu, kas nāk komplektā.
Es te jaunpienācējs. 
Laikam otrais komentārs man spokos jau.... 
Raksts interisants: sāpes, ilgas, sapņi.....beigās pašas personības laiks un telpa. Bailes, neziņa pieder pie telpas...(pārsvarā). Daudzi saka, ka skumjām nav pamata...es piekritīšu, jo skumjas ir tikai dzijas pavediens. Es neko neieteikšu...mani vārdi būs tukši...tomēr katrs rīts, diena ir tā vērta lai paskatītos spogulī un pasmaidītu. Jautājums paliktu, paliek, paliks atklāts-ko tad man citu iesākt.
Lai skaidra, mierplins Jums laiks kuru Jūs pavadāt brīvā telpā!
