Iepriekķšējās daļas vari izlasīt
http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Ka-mes-uz-Sociem-braucam/687132">Kā mēs uz Sočiem braucām.
Kā mēs uz Sočiem braucām (1)
Kā mēs uz Sočiem braucām.(2)
http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Ka-mes-uz-Sociem-braucam3/687705">Kā mēs uz Sočiem braucām.(3)
http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Ka-mes-uz-Sociem-braucam4/687846
Pēc atgriešanās no neizmirstamā brauciena uz kalnu ezeru, vēl viena nakts pie viesmīlīgajiem saimniekiem vienstāva savrupmājīņā. Tādu savrupmāju tur bija daudz un vietējo iedzīvotāju galvenis ienākumu avots - tūristu izmitināšana. Tik daudz gadu pagājis, nelielo privātmāju vietā jau greznas villas un augstceltnes kā visur. Tagad vēl olimpiskās spēles visu būs pārvērtušas līdz nepazīšanai. Vēl domāju par līkumoto, šauro un nedrošo ceļu kalnos. Tagad tas esot iztaisnots un drošs.Tas labi, bet daļa dabas skaistuma zudusi uz netgriešanos.
No paša rīta jau iedzeru savu vienīgo tableti pret jūras slimību un dodamies ceļā.
Ir 1. septembris un ceturtā ekskursijs diena. Atpkaļceļš uz Novorosijsku atkal ar to pašu kuģi Admiral Nahimov. Jūras slimības man šoreiz nav. Tagad varu apsktīt arī kuģi. Tas esot bijis viens no tā laika lielākajiem Padomju Savienības kuģiem. Atradu pierakstus - 170 m garš un 21 m plats, tonnāža 23 000 tonnu. Brauca gan lēni, tikai 25 km/ st. No Sočiem līdz Novorosijskai vilkāmies 10 stundas.Vējš arī kuģi nedaudz šūpo. Atgriezāmies nometnē Džemetē ļoti vēlu vakarā.
Mūsu teltis patukšas, jo citi atkal aibraukuši uz tuvākām vai tālākām ekskursijām. Laiks ļoti silts. dienas vidū vienmēr pāri 30 grādiem. Redzam arī delfīnus. Tie vienmēr uzrodas, kad cilvēki ir pludmalē
Vairrākkārt braucam uz Anapu, tur tirgus bagātāks un ilgst līdz pusdienlaikam. Diezgan daudz tirgo pašdrināto vīnu no lieliem gumijas maisiem - pūšļiem. Katrs aicina vīnu nogaršot (nevis pirkt). Ja arī pirksi, tad obligāti vispirms jānogaršo, lai pārdevēju nepvainotu. Garšošanai pielej vienu graņonku (200gr).Viens otrs tā piegaršojas, ka pat nenopērk. Mēs parasti pirkām 1 litru stikla piena pudelē, jo cita trauka nebija. Pienu toreiz tirgoja stikla pudelēs un tukšās pudeles veikalā pieņēma atpakaļ. Vīns nebija no stiprajiem, nedaudz vairāk grādu kā alum.
Laiks paskrēja nemanot un drīz klāt atkal mūsu RAF-iņš ar jaunu atpūtnieku maiņu. Vienu nakti draudzīgi saspiežmies teltī ar kolēģiem no junās maiņas .Ilgi nevaram iemigt, jo gribas zināt kas Latvijā jauns noticis un jāizstāsta arī jaunjiem kas un kā labāk darāms. Jau sen pāri pusnaktij, kad jāpastāsta arī jaunākās anekdotes. Pikantākās vietas stāstām krievu valodā , lai mans mazgadīgais visu nesaprastu. Nobeigumā atskan krieviski sīka balss: ja vsjo poņal.
Ar to arī beidzu.
