Bija vēss 2014. gada oktobra rīts. Tad nu noskatījies raidījuma "BezTabu" rubriku par ciltskokiem, izlēmu izveidot pats savējo. Viss sākās ar omes izjautāšanu, tā nu manā kokā jau bija veselas 5 paaudzes un aptuveni 60 radinieku. Manī nāca atklāsme, ka īstenam latvietim vajadzētu zināt savas saknes, lai varētu izveidot ciltskoku un nodot to nākamajām paaudzēm.
Tas, ka man kaut kas bija izdevies, "uzkarsēja asinis" dzīslās, man iedegās acīs lampiņas un es sāku vēl dziļāk rakt. Sākums bija grūts, nācās rakties cauri baznīcu grāmatām, kurās bija ieraksti krievu un vācu valodās. Piebildīšu, ka vācu valodu es galīgi neprotu. Vēl jau nācās cerēt, ka mācītāja rokraksts būs labs. Tā nu ar lupas palīdzību biju ieguvis savā kokā veselas 8 paaudzes ar radiem un vairāk nekā 200 radu.
Tad sekoja Dvēseļu revīziju un tautas skaitīšanu laiks, no kurām ieguvu datus par radiem, kas dzimuši laika posmā no 1730. gadiem līdz 1830. gadiem. Protams, bija grūti saprast rakstīto, taču es tiku galā.
Tā nu pienāca mana kā pētnieka viena gada jubileja, ciltskoks bija kupli sazarojis 11 paaudzēs un tajā bija vairāk kā 500 radu.
Kad jau manā kokā sāka trūkt darāmā, piedāvāju palīdzību draugiem. Laika gaitā šī aizraušanās kļuva par manu dzīvesveidu. Tad nu nonācu līdz apziņai, ka ar gandrīz 4 gadu pieredzi es varētu sākt arī citiem veidot saimes kokus, tādēļ izveidoju Facebook savu lapu, kurā ar mani var sazināties un lūgt palīdzību ciltskoka izveidē (saite apakšā).
