Kā es nonacu līdz Vipassanas meditācijai?
Man dzīvē gājis kā pakalniem. Esmu pelnījis gan daudz naudas un dzīvojis pa Miami South beach, tērējis kaudzēm naudas striptīzbāros, un kazino, esmu dzīvojis arī uz ielas. Uz savas ādas esmu piedzīvojis gan to, ka vari ieiet veikalā un nopirkt kreklu pa 400$, esmu piedzīvojis to, kad nav ko ēst un ir jāzog pārtika veikalā, lai paēstu. Dažu apsvērumu dēļ es nestāstīšu neko pārāk daudz par saviem piedzīvojumiem, bet teikšu tā, ka bez meditācijas es būtu sēdējis cietumā agrāk vai vēlāk. Tas viss uz to vilka.
Par pašu meditāciju uz uzzināju, kādus trīs gadus pirms sava pirmā meditācijas retrīta, no savas mammas un māsas, kuras šo meditācijas kursu bija jau izbaudījušas un nogaršojušas meditācijas garšu. Tā kā viņas nojauta un saprata, kur mana dzīve mani veda, tad mēģināja pierunāt mani, lai es arī pamēģinu un, ka man noteikti tas dzīvē palīdzēs un daudz ko dos. Bet tākā man prāts bija aizdirsies ar naudu utt. es vienmēr atbildēju ar:"Jā, ganjav kautkad" - apmēram atšujieties, man tāpat ir labi.
Vienu ziemu ar vienu draugu no Latvijas dzīvojāmies pa Londonu un dažu cilvēku neveiksmes + kokaīna dēļ zaudējām gan daudz naudas, gan vietu, kur palikt. Patiesībā tas kopumā bija diezgan drūms periods. Biju tikko kā izšķīries ar draudzeni, pluss dzīvojot vislaik nemitīgā stounā dzīvē bija pazudušas krāsas un viss bija ļoti pelēcīgās krāsās. Tajā brīdī es attcerējos, par Vipassanas meditāciju un domāju, ka jāaizbrauc pamēģināt. Ka sliktāk jau nu nevar būt. Mēs pārcēlāmies uz citu pilsētu dziļāk Anglijā pie pazīstamiem cilvēkiem, kuri palīzēja iekārtoties. Bet nu ar mūsu dzīvesveidu arī salīdzinoši lētajā Lesterā nauda vienkārši muka no mums zibens ātrumā. Pluss mums nebija nekādu ienākumu un kautko strādāt vai meklēt darbu vienkāši nebija pietiekamas motivācijas. Un dzirdot par kautkādu rūpnīcu, kur mūsu Latvju un citu tautu bāleliņi strādāja, vienkārši vilka uz korķi. Es ceru, ka es nevienu lasītāju neesmu aizskāris. Vienkārši rakstu, kā bija un tāds bija mūsu toreizējais skatījums uz lietām.
Līdz meditācija kursam bija palikuši apmēram divi mēneši. Un, tākā gan emocionālais, gan financiālā situāciju kļuva ar vien sliktāka, tad kautkā likās, ka vienkārši jāizvelk līdz tam kursam. Un tad moš notiks brīmums. Pirms tam bija daudz lasīts par OBE and lucid dreaming and shit. Vienreiz, pat izdevās palidināties, pa istabu, bet tā arī beigās nesapratu vai tas bija OBE vai vienkārši marihuānas radītas halucinācijas. Vārdu sako domāju, ka iegūšu kautko pārdabisku vai ko tamlīdzīgu. Patiesībā vārds meditācija bija bieži dzirdēta, bet pašu nozīmi tā arī neizpratu.
Beigās vispār naudas vairs nebija. Kādu nedēļu pirms kursa arī bija beigusies gan gandžiņa gan hašiņš. Pat nebija naudas ne cīgām ne tabaciņai, kur nu vēl ēšanai. Ēšana tāpat bija pēdējā vietā.
Tā diena beidzot pienāca. Naudas vilciena biļetei nebija, bet nu zināju, kā tikt vilcienā bez maksas un, kad nāca biļešu kontrole, noslēpos bagāžas nodalījumā aiz čemodāniem.
Un brīnums arī notika. Tikai nevis tāds, kādu biju iedomājies. Es netiku par kādu pārdabisku spēju īpašnieki. Neiemācījos ne levitēt, ne teleportēties, ne ko, it neko pārdabisku. Šis brīnums bija mana spēja dzīvot tagadnē. To pat nevar aprakstīt. Tas katram ir jāpiedzīvo pašam. Es pat nevarēju iedomāties, ka mirkļa patiesa izbaudīšana var nest tādu laimi. Ir daudzi "gudrie", kuri saka un māca, ka ir jādzīvo tagadnē, bet kā to izdarīt tā arī neviens nemāk pastāstīt. Un savā pirmajā meditācijas kursā es to iemācijos. Nē, es nespēju, un arī tagad nespēju būt klātešos pilnīgi visu laiku un vienmēr. Tas prasa ļoti lielu treniņu, bet tie mirkļi, kad cilvēks atrodas šeit un tagad un nevis kautkur citur, pagātnē vai tagadnē ir fantastiski mirkļi. Es patiešām pirmo reizi mūžā sajutos patiesi laimīgs. Tāpat kā maziem bērniem ir neviltos prieks par pilnīgi maziem sīkum, tāpat arī es spēju patiesi priecāties, kautvai par savu elpu vai par parastu zaļu zāli. Kopš tā mirkļa mana dzīve ir manījusies pa 720grādiem. Un ar laiku prieks kļūst arvien dziļāks un dziļāks. Nu apmēram šādi, īsos vilcienos es nonācu līdz meditācijas burvībai.
. Prieks, ka Tava dzīve beigu galā izvērtās šadi!