Tas aisākas kad man bija 13-14 gadi tagad īsti vairs neatceros. Bet stāsts būs par īstu draudzību.
Tātad bija rudens sākums, manai mātei atņēma tiesības par mani rūpēties tādēļ cauri bāriņtiesu un sociālo dienestu nogādāja internāt skolā, kura atradās ļoti tālu no manām mājām.
Bija oktobra pirmā diena kad es bailīgs iesoļoju pa klases durvīm. Klasē bija kadi 14 skolēnI un audzinātāja. Audzinātāja laipni ierādija vietu klasē un es droši gāju ieņemt savu vietu.
Klasē kurā es mācījos īsta draudzība klasesbiedru starpā īsti nebija manāma.
Bija trīs puiši ar kuriem sāku runāt. No sākuma man viņi visi trīs likās paši lādzīgākie, bet tomēr es maldījos. Puišu vidū bija Kārlis(vārds mainīts) , viņš bija viss vecākais klasē, es biju pēc viņa! Kārlis bija tas saucamais vadonis 
. Es arī esmu no tiem cilvēkiem, kuri neļauj kāpt sev uz galvas, un tā arī mums ar Kārli radās nesaskaņas ! Dienas gāja uz priekšu un mēs ar klasesbiedriem sākām komunicēt, tikai ne ar Kārli. No viņa puse visu laiku jutu tādu nepatiku pret mani! Viņš acīm redzot vēlējās lai arī es klausu visam ko viņš saka un daru tieši tpt. Vinš draudzējās ar lielās klases puišiem un meitenēm, bet es vairāk tikai ar klasesbiedriem!
Bija pirmdienas rīts visi gājām brokastīs, es netīšām ar Kārli uz trepēm saskrējāmies, pēc kā viņš mani pagrūda, diezgan spēcīgi .
pie lielā pustdien galda es uz viņu paskatījos un viņš man atcirta ko es viņu skatos, ka tulīt dabūšot pa galvu . Tagad to atceroties nāk smiekli
Un mana atbilde Kārlim sekoja šāda :" ja tev ir kādas problēmas izejam laukā un visu izrisināsim" . Nevēlejos lai visu mācības gadu kāpj man uz galvas. Un tā mēs pēc brokastīm aizgājām aiz internāta ēkas kur runājām kā vīrieši . īsti baiga runāšana nesanāca, jo viņš mani nogāza lejā un uzkāpa uz rokām ar ceļiem.
Kad tas viss bija beidzies, pagaja kadas 2vas dienas, ka pats pienāca man klāt un sākām runāt.
Nu tāds incidents mūs saveda kopā kā draugus. Mazs strīds divu jauniešu starpā izrādījas liktenīgais draudzībai uz mūžū,
Tagad katram mums ir par 26GADIEM . Kad satiekamies pie kopīga galda un glāzīti rokās ir par ko pasmieties
šobrīd es viņu uzskatu par savu labako draugu 
Es pat viņam sarakstīju dziesmu
Īsti neatceros, kā tas atrisinājās, bet kopš tā incidenta esam vieni no labākajiem draugiem, gan kopīgās zvejās braucām, gan mopēdus skrūvējām, gan arī tagad nekad neaizmirst ballē uzsaukt aliņu, kad ir ciemos šeit atbraucis no Vācijas. 
