Viens no unikālākajiem un talantīgiem māksliniekiem Latvijā ir Saimis (Kiwie). Viņa darbu ir tik daudz, ka katrs, kas dzīvo Rīgā, vairākas reizes dienā satiekas ar viņa darbiem. Mēs nolēmām uzdot pāris jautājumus viņam, jo tas būs interesanti katram, kas cieņ viņa darbus!
1.Kāpēc tu iesāki zīmēt graffit?
Tas notika diezgan spontāni. Ja tagad tā jautā, kāpēc to sāku darīt, pat nav tiešas atbildes, tas vienkārši notika, jo jau biju ar vienu kāju “mākslas” pasaulē citās jomās. Braukājot pa lielpilsētām dūrās acīs Tegi. Likās baigi kruti, ka kaut ko esi izdarījis, bet neviens nezin, ka tas esi bijis Tu. Tas kaut kā savā ziņā aizrāva. Sāku čekot vairāk info par šo visu scēnu un attapos, kad jau piedalījos savā pirmajā graffiti Jamā 2004. Sapazinos ar līdzīgi domājošajiem un tad jau “vilcienā” biju iekšā. Tad vēl nebija ne mazākās jausmas kādā vilcienā emsu ielecis. Nevienu brīdi nenožēloju, jo visu šo laiku esmu juties dzīvs.
2.Kā tu izdomāji vārdu savam character’am?
Kādu pusgadu viņam nemaz nebija vārds. Draugi teica, lai izdomāju viņam vārdu, lai ir uz ko atsaukties. Šo brīdi gan atceros kā vakardien noticis, sēdēju pie sava vecā galda un domāju vārdu, kas varētu būt orģināls, nenodrāzsts un ar pozitīvu garšu. Randomā rakstīju visādus vārdus ar ko man asociējās pozitīvi vaibi. Kiwi. That’s it! Bet kaut kas trūka, bija pārāk mīļa izskaņa un tāds vārds jau pastāvēja – zaļais auglis. Dinamikai un līdzsvaram kompozīcijā pievienoju burtu E. Izrakājos visu Googli, atradu tikai pāris japāņus kuriem tāds vārds, kas likās vīrd. Nekur eiropā nav izmantots, un ar graffiti saistībā ne tik. Tā piedzima vārds KIWIE. Smieklīgi laikam ir tas, ka bērnībā man riebās burts K, jo pagalmā dzīvoja tāds čalīts Kristaps, pilnīgs ujobs. So mēs viņu apsaukājām “smirdīgais K” un viņš mūs apsaukāja.. kaut kas tur bija par matiem. Un domāju, ka K ir stulbākais burts pasaulē.
3.Vai domā tu izmainīt savu character’u?
Viņš visu laiku mainās. Ja apskatīsi kāds viņš izskatījās 2006 gadā un tagad, redzēsi lielu atšķirību. Viņam visu laiku mainās proporcija un dinamika ir arī dažādi sīkumi, kurus pamanu laikam tikai es. Visu laiku ir jāmainās laikam līdzi, ja iesprūdīsi uz vienu lietu, paliksi pārāk oldschool un izaugsmes ziņā degredēsies. Man patīk eksperimentēt un, ja ik pa laikam atduros, ka, nu bāc viss jau izsmelts. Tad atliek tik kārtīgāk pasketčot un nāk ārā vājprāta lietas. Pēdējā laikā Kiwie izskatās, ka ir pazudušas dažas skrūvītes, tas laikam visa tā sūda iespaidā, kas notiek valstī. Galīgi kļūdaini ir domāt, ka māku zīmēt tikai šo vienu zvēru. Zinu, ka ir cilvēki kas tā domā, kas protams liekās visai stulbi. Šis ir street art, graffiti, sienu ķēpāšana.. sauc to kā gribi, viss grozās ap atpazīstamību un “fame”. Mans mērķis jau no paša sākuma bija izveidot kaut ko, kas ir diezgan vienkāršs, bet orģināls, tajā pašā laikā atmiņā paliekošs – ikonisks. Kaut kas, kas uzzīmēts 500 variācijās vēljoprojām saglabātu savu atpazīstamību. Man bieži jautā, kāpēc nezīmēju burtus – agrāk zīmēju, bet palika garlaicīgi. Priekš manis, kaut kā banāli un jau nojāti. Varbūt atradīšu burtos kaut ko interesantu un sākšu arī tos zīmēt. Protams, tie, kas krāso burtus visu cieņu!
4.Vai ir kāds, kas sponsorē tavu daiļradi?
Cik zinu sponsoru man nav un nekad nebūs. Cenšos atdalīt ielu stuff no ikdienas stuff. Kur tieši un kā iegūstu krāsas gan neizpaudīšu, bet ir veidi kā to dabūt gatavu, vajag tik pasēdēt un padomāt. Padomāt.
5.Vai graffiti spēlē svarīgu lomu tavā dzīvē?
Principā viss ko daru, gribot negribot saistās ar krāsošanu. Vide kuru esmu izveidojis sev apkārt ir tāda, kas atgādina manus mērķus, to, kāpēc es daru to ko daru. Pie sienām karājās bildes un skapī stāv keni.
6.Tava attieksme pret graffiti skolām?
Es laikam esmu izaudzis no tā vecuma, kur visi ir “true gansgta and shit” tāpēc tagad liekās rēcīgi, kā agrāk visi dirsās utt, kas ir legal, kas nav utt, aizmirstot citas svarīgākas fīčas – skills. Vajag vairāk sketčot nevis ar muti braukāt. Puse no tiem, kas agrāk blatoja, strādā narvesenos, maķīšos vai nestrādā vispār.. Congrats! Tas ko gribu teikt, ka “skola” ir vieta kur tu mācies lietas, kas tevi interesē un attīsti sevi. Tu vari mācīties karatē, pie sava labākā drauga senseja, un viņš būs tavs skolotājs. Kāpēc nevar būt vieta, kur iemācīties, kā vilkt līnijas un jaunākās lietas šajā kultūrā? Kāda starpība, vai to dari viens klasē vai desmit kopienā. Tas ir gandrīz tas pats kas Crew’s, kur cilvēki apmainās ar viedokļiem un māca viens otru, skola vienkārši skan officiālāk, varbūt pat tas nav īstais vārds, man asociējās ar pamatskolu, kad skola likās cietums. Laiks iet uz priekšu un viss attīstās. Te vairs nav ’80, kad visiem bija skarbie laiki un paši pazemē sketčojot attīstīja skillu, nebija naudas, tāpēc “rackoja” kenus. Ir Forši domāt, ka 16 gados esi gangsteris, bet pieaugot saproti cik liels lohs esi bijis.
7.Ka tev ar jauniem projektiem? Idejas ir?
Patreiz esmu uzņēmis apgriezienus, gribu vasarā pabraukāt apkārt un pakrāsot, mazliet vairāk redzēt pasauli. Idejas tiek ģenerētas visu laiku, patreiz cīnos ar laika trūkumu.
8.Vai ir mūsdienīgas mākslas nākotne Latvijā?
Jā domāju, ka ir gan, jo jau patreiz ir diezgan daudzi jaunie, kas nestāv malā. Tad jau redzēs cik daudziem būs aknās neapstāties un turpināt iesākto. Es domāju tas ir līdzīgi, kā ar otro pusīti. Tu satiecies, liekās – “OMG, so awesome!” tad kādu laiku viss ir cool, bet, ja neatrodi kaut ko kopīgu, to sajūtu, kas reāli ieķerās tevī, draudzību – to pozitīvo sajūtu, tad sākās problēmas un ceļi šķirās. Ļoti līdzīgi ir ar Graff. Ir daudzi, kas paķēpājās un pamet šo lietu. That’s just the way it is. Vienīgā atšķirība starp šiem diviem, graffs tev nerunās pretī un nestrīdēsies.
9.Kādi tev plāni ir uz nākotni?
Attīstīties un pilnveidot sevi. Pārāk daudz Blank Walls.
