Spēles Okeānija

Testi Interesanti Joki Slavenības Vēsture Video

›

›

I hate My life 6

21 6

Man ir 16.. un es ienīstu savu dzīvi. Ienīstu visu kas ar to saistīts.Neviens mani nesaprot. Vismaz man tā šķiet..Kāda gan jēga dzīvot ja vēlāk tāpat nomiršu? Es to nesaprot... kad man bija 14 es centos uztaisīt pašnāvību. Es izdzēru ļoti daudz tabletes ko atradu mājās zāļu skapītī.. Nesanāca man to izdarīt.. Mani atrada mamma guļot gultā bezsamaņā.. Es pamodos reanimācijā. Es labprāt šobrīd uztaisītu pašnāvību.Bet... Man ir bail no tā.. Nu man nav bail no nāves man ir bail no aizmirstības.Es nomiršu paies daži gadi,mēneši,dienas un mani aizmirsīs... Es gribu lai mani atceras.. bet par to jau lieki cerēt pašnāvniekus nepiemin.. mana mamma teica ka es apkaunojot ģimeni ka es graujot manas ģimenes labo reputāciju. Tas bija sāpīgi.vina man pat nepajautaja kā es jūtos vai man nevajag palīdzību. Es tiešām negribu dzīvot un ir tik daudz jautājumu. Kāpēc tieši es? Kāpēc?kāpēc es esmu tā idiote? Tiešām nezinu...😐

Autors: Sad Girl I hate My life

21 6 6 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0

Tev patiks šie raksti

Populārākie raksti

Viņa var būt tik kaitinoša...1

Korporatīvā aura un tās kontingents 6

Tests: Augs vai dzīvnieks? Kas ir šo...7

Tests: Vai proti pareizi lietot...7

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Komentāri 6

DarknessRose avatars

Žēl, ka skolās tā izglītošana pusaudžu lietās tāda ne visai. Par mēnešreizēm un svīšanu pastāsta, par seksu arī, taču par to, kas galvā darās, kaut kā aizmirst. Nu ir tāds laiks, ka pat visādi sīkumi var sāpēt tā, it kā tā būtu kāda baigā traģēdija. Ja vēl skolas biedri apsmej un ģimenē nav siltas atmosfēras, tad vispār vāks. Iesaku aprunāties ar labu psihologu vai vismaz kādu cilvēku ar līdzīgu pieredzi (un kas no tā visa ir veiksmīgi izkarpījies). Šis vecums ir kaut kā jāpārdzīvo, pēc tam būs labi - galvenais, pašai ar saviem tarakāniem tikt galā (un tādi ir praktiski visiem, citi tikai neļaujās viņiem). Ļoti palīdz arī izrunāšanās ar kādu cilvēku, draugu atrašana.

5 0 atbildēt

Teikšu tā - dzīvē notiek visādi. Visiem ir problēmas, tie, kas saka , ka viņiem nav ir vai nu nenormāli laimīgi cilvēki vai arī tuftu pilnīgāko dzen. Saprotams, ka tev gribas darīt muļķīgas lietas, jo pat tie "tuvākie" nemotivē pilnīgi nekādā veidā. Tikai činkst un uztraucas par savu reputāciju. Smieklīgi un nožēlojami. Un ja kāds tev saka ka tev vajag taisīt pašnāvību utml. ,tad pasmejies un pasūti uz turieni kur nekad saule nespīd. Jo tu neesi lelle un tev ir visas tiesības pašai izlemt ko darīt savā dzīvē vai nedarīt - saprāta robežās. Tāpēc, ka mēs visi - arī tu un es dzīvojam savas dzīves nevis priekš kāda, bet gan priekš sevis tikai un vienīgi.

3 0 atbildēt

what the fuck :-)

2 0 atbildēt

Fosilija avatars

Gan jau būs labāk, man, piemēram, vajadzēja būt profesionālajā sportā, bet traumu dēļ viss izjuka, būtu tagad vairāk naudas kā zingeram.... nu, ko lai dara. Life sucks! emotion

Pašnāvību nedrīkst taisīt, jo padomā par ģimeni, sāpināsi cilvēkus, ja es būtu piem. no bērnu nama, sen būtu piedzēries un pakāries pie šitādas neveiksmes! emotion

Karoče turies, viss easy, sliktāk jau nebūs emotion

2 0 atbildēt

AtomosaBlack avatars

Neesi tu ne pirmā, ne pēdējā kas tā domā un vēl varu pateikt tā, lai arī kam tu internetā teiksi par savu depresiju vai kaut ko, visiem tāpat beigu beigās būs galīgi vienalga. Tās ir cilvēka dabā domāt tikai par sevi un pats arī esmu depresīvs un tādā garā, taču tad sāku intensīvi spēlēt datorspēles un kaut kā mazliet pārgāja vēlme darīt kaut ko.

1 0 atbildēt

Fosilija avatars

Nu nav un nekad nebūs tā, ka visiem esi vienaldzīga. Cilvēki vienkārši nezin KĀ tev palīdzēt. Un tad vieglāk ir izlikties vienaldzīgam. Sameklē pati palīdzību. Ja nav naudiņas - ir pieejami valsts apmaksāti psihoterapeiti, vajag tikai ğimenes ārsta nosūtījumu. Tevi gaida smags darbs pašai ar sevi. Esi stipra!

0 0 atbildēt