Baigi garais teksts ar daudz kļūdām ja ir laiku kur likt nelasi 
Gundars ir, ļoti, daudzpusīgs, gandrīz, katrs cilvēks viņu redz savādāk. Laikam ejot, viņam ir uzaugušas ''vairākas sejas'', kuras diemžēl, bija pa vāju lai nēsātu. Gundars dzīvi dzīvo viltotās emocijās un pamatīgā emocionālajā izolētībā, kas ir viņu pilnībā novedusi... Vienā mirklī sejas sāka klāties, kā palagi viens uz otra un pats, nabadziņš, vairs nesapratu kas viņš ir un sāka iznīcināt savu dzīvi. Vajadzēja, tik ļoti, palīdzību, ka bija aizmirsis par pašu galvano dzīvē - ģimene un draugi. Tik grūti, palika, ka pievērsās apsēstībai un upuris kļuva viņa meitene, viņa mīla pārvērtās apsēstībā, viņa briljanta gabaliņš kļuva par abiem aizgājušajiem viņsaulē brāļiem, par viņa vecomāti, par māti, pēc kuras mīlestības ilgojās, piedevām neapžēlojās un pieprasīja no viņas sievas pienākumus pildīt. Meitene bija stipra un turējās 5 gadus tādā režīmā, līdz viņa aizgāja un, nabaga, Gundars zaudēja vienā mirklī gan savu brāļu rēgus, gan vecmātes, gan mātes ilūziju. Jau tā dzīvē saplīsušais kauls saķīda un ilgu laiku domāja, ka gals viens, jutās pamests, bet neapzinājās, ka cilvēki viņu ir ieskāvuši visu šo laiku, lai gan viņš vienmēr ir licis viņiem justies slikti. Šī briesmīgā situācija tikai parādija Gundaram kāds dēmons bija pārņēmis viņu, bet caur to tumsu viņa dvēselē vēl ir gaismas stariņi, galvenais tagad ir izdabūt viņus ārā...
Autors
Gundars Lazdins
