Šodien jābrauc uz lidostu, pakaļ biļetēm. Lidošu es beidzot prom no Latvijas uz visiem laikiem. Ir mērķis - sava kafejnīca un ar laiku arī restorāns. Patīk šīs lietas. Latvijā kā beidzu pavārus un viesmīļus, tā iemīlējos un turpinu un turpināšu vēl un vēl. Amerika mani sauc. Un nevis lai bēgtu no kaut kā te, bet lai piepildītu savus sapņus un mērķtiecīgi uz tiem ietu. Esmu laimīgs. Esmu laimīgs ka beidzot viss būs labi. Pēc gada ņemšu līdzi vecākus. Māja jau ir nopirkta, dzīvot būs kur. Green karte arī jau rokā, ko vēl vajag? Darba tur vienmēr būs. Jauki. Atlikuši vēl daži darbi iekš Latvijas un tad jau viss. Bildes likšu te, dalīšos visā, kas notiek tur, ja šefi te ļaus. Visu cieņu jums - portāla šefi. Dodiet šādu iespēju, please. Esmu centīgs čalis. Būs interesanti salīdzināt un moš kāds gribēs arī tā. Atliks tik mācīties, nospraust lielus mērķus un aidā, dzīvē. man saka ka jāuzraksta pamatojums, kāpēc es to daru, kāpēc es pametu Latviju un braucu. Pirmais pamatojums tāds, ka te nevar bez birokrātijas tikt augstāk , godīgā veidā, pa savu galvu, bet es gribu divtik, trīstkārtīgi tikt pāri savai galvai. Otrkārt - gribu savu Latviju vest uz Ameriku, iepazīstināt ar Latvijas ēdieniem, kultūru, spēju rādīt to labāko, ko vien var parādīt. Latvijas mēbeles, Latvijas ēdiens.... viss tikai un vienīgi Latvijas. Tāds ir mana motivācija braukt prom un sākt savu dzīvi iekš Amerikas. Zinu ka tas nebūs viegli, bet mēģināts nav zaudēts un kas nevinnē, tas šampi nedzer. Es gribu šampi dzert katru dienu un to arī darīšu. Esmu pašpārliecināts? Iespējams, bet citādi jau nekur. Pietiekami neveiksminieku Latvijā ir, bet es neesmu viens no viņiem. Es esmu ES un lepns par savu valsti, kuru ņemšu sev līdzi, ja pat atradīšos Amerikā. Un nevis es valsti zaudēšu, bet es to iegūšu vēl spožāk, vēl spēcīgāk un sirdī gan sev, gan citiem. Lai paliek sveika Latvija kā zeme, bet nepazūd sirdī.
Tev patiks šie raksti
