Naudu vispatīkamāk ir pārvērst grāmatās. Tas nu ir neapstrīdams fakts. Vismaz manā skatījumā tas ir tieši tā, jo neko citu es nespēju iedomāties nopirkt pat tad, kad naudas nav nemaz. Grāmatas ir vairāk kā jebkas. Tu vari nopirkt dārgu gleznu, piekārt to pie sienas un tā nemainīgi tur stāvēs gadiem ilgi. Protams, ik reiz, kad palūkosies uz šo gleznu, kura ar laiku tev būs kļuvusi tik zināma, ka uzlūkot to jau būs kļuvis bezjēdzīgi, tu priecāsies par savu guvumu. Bet jau no sākta gala tu būsi vērties tajā tik padziļināti, ka zināsi katru krāsas triepienu tajā. Tu vari nopirkt jaunas mēbeles. Arī tās stāvēs tām paredzētajā vietā. Tomēr grāmatas... Ak...! Tās gan ir kā patīkami un gudri cilvēki. Katrai grāmatai savs raksturs. Cilā tās un šķirsti, palasi, izlasi, pārvieto no plaukta uz plauktu, varbūt pārdod un iegādājies vietā citu. Grāmatas ir kaut kas fenomenāls. Grāmata ir ar savu personību.
Todien, kad atgriezos no Rīgas ar lielu iepirkuma maisu un pilnu mugursomu ar grāmatām, es domāju par tām kā par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Nevienā brīdī nejutu nožēlu par nevienu pašu centu, kuru par tām biju iztērējis. Labi, liela daļa bija paņemtas bezmaksas plauktos vai man uz dzimšanas dienu dāvinātas, bet tik un tā... es biju nokrāvies ar grāmatām. Un šī nav nedz pirmā, nedz arī pēdējā reize, kad kaut kas tāds notiek, jo pat tad, kad liekas, ka viss, ko jebkad esmu vēlējies, jau ir manā plauktā, gadās pamanīt vēl kādu labumu, kurš tajā ļoti labi iederētos...
---
Tā kā jau pērno gadu sāku ar pamatīgu grāmatu pirkšanu (pirms tam tas nelikās tik izteikti, lai gan pirku visu laiku... jau kopš 2007. gada, kad sāku lasīt, pēc tam arī strādāt un pelnīt). Lai savus grāmatu kalnus kontrolētu, es šogad sāku pierakstīt, cik kurā mēnesī esmu iegādājies, protams, ierēķinot tajā arī man dāvinātās grāmatas. Respektīvi – visas, kas tajā mēnesī ir nākušas klāt manai lielajai kolekcijai.
Gadu es sāku pieticīgi, iegādājoties vien 24 grāmatas, taču februāris bija traks mēnesis, jo tajā notika ikgadējā Grāmatu izstāde. Par to jau rakstīju. Toreiz es mājās pārvedu 41 grāmatu. Arī martā es nebiju vēl beidzis trakot, taču aprīlī sasniedzu absolūto rekordu – 42 grāmatas. Tas gan vairs neliekas tik daudz, jo oktobri es noslēdzu ar 51 grāmatu. Vismazāk grāmatas es pirku maijā (2), kad gāju garajā atvaļinājumā un nebija vaļas staigāt pa grāmatu veikaliem. Arī jūlijā mans grāmatplaukts tika papildināts vien ar 3 grāmatām. Bet novembris pagaidām ir pa nullēm, jo neesmu bijis nekur, kur būtu iespējams iegādāties kādu grāmatu, ha! Bet tas pavisam drīz mainīsies, jo ir jādodas uz Rīgu. Pagaidām manā kontā jau ir 245 grāmatas. Protams, 2016. gadā. To, cik grāmatu man ir kopumā, es precīzi nemaz nemāku pateikt. Varētu būs pāri 3000. Kurš gan to ir skaitījis, ha!
Bez visa tā es cenšos arī daudz vairāk lasīt. Slinkums, protams, un citi darbi ņem virsroku, tāpēc nav gluži tā, ka izlasītās grāmatas iet roku rokā ar iegādātajām. Šogad, piemēram, šis cipars ir gandrīz trīsreiz mazāks, proti, esmu izlasījis vien 97 grāmatas. Labprāt zinātu arī pērnā gada rezultātus (iegādāto grāmatu ziņā), jo izlasījis es tiku 94 grāmatas. Lai nu kā, naudu vispatīkamāk ir pārvērst grāmatās.
