Pirms kāda laika man gadījās iespēja apmeklēt Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas 17. jeb psihiatrijas nodaļu. Tas bija jādara piespiedu kārtā, biju uztraukta, jo nezināju, ko sagaidīt, jo internetā ir pieejama ļoti skopa informācija par šo vietu. Cītīgāk meklējot, atradu rakstu tepat iekš spoki.lv , kas publicēts pirms kāda laika. Izlasot to, biju šokā, jo autore iestādi un pieredzi tajā raksturojusi kā smagu un traumējošu. Tomēr, ar prieku varu atzīt, ka kopš tā laika, kad tur bija iepriekš minētā raksta autore, daudz ir mainiījies uz pozitīvo pusi. Vismaz, manuprāt.
Protams, joprojām ir saglabājušies noteikumi, kas, man šķiet, pastāv visās šāda veida slimnīcās - aizliegts ienest mobilos telefonus, datorus, fotoaparātus, ko pamato ar iemeslu, ka tur uzturās cilvēki, kuru uzvedība nav raksturīga sabiedrībā pieņemtajām normām, un dažiem tā var šķist ļoti uzjautrinoša. Tas novestu pie video un fotografiju uzņemšanas un publicēšanas dažādos sociālajos portālos, kas ir ļoti nepareizi vien tā iemesla dēļ, ka lielākā daļa cilvēku, kas tur ārstējas, nevēlas to darīt zināmu citiem.
Aizliegti ir arī asi priekšmeti, šķiltavas, sērkociņi, cigaretes, alkohols, dažādi ķīmiskie šķidrumi.
Nav jāuztraucas par to, ka varētu atņemt ikdienas apģērbu, tā vietā izsniedzot visiem vienādas vienkrāsainas pidžamas kā filmās. Katram ir tiesības ģērbties tā, kā patīk vislabāk, tomēr lielākoties pacienti dod priekšroku treniņbiksēm un ērtiem krekliņiem, taču ir arī cilvēki, kas ērtāk jūtas uzvalka kreklā, katru dienu piemeklējot tam citu pulksteni, garās kleitās vai onzijos.
Logi, kā visās bērnu slimnīcās, ir atverami tikai ar rokturi, kas stāv skapītī aiz atslēgas pie medmāsām.
Ikdiena sastāv no 10 stundām miega un 14 stundām brīva laika, ko var aizpildīt, lasot grāmatas, rakstot, zīmējot, spēlējot kārtis, klausoties mūziku vai runājoties ar citiem. Protams, katru dienu notiek arī ārstu apskate (sava ārstējošā psihiatra, psihoterapeita, psihologa) un dažādas procedūras - fizioterapija, mākslas terapija, mūzikas terapija, hidroterapija (šarko duša u.c.) Ir arī iespēja mācīties matemātiku, angļu un vācu valodas, bioloģiju un gan jau arī citus priekšmetus, bet par tiem man anv informācijas.
Nodaļa ir sadalīta divos posteņos, pirmajā uzturas mazākie bērni (šķiet, līdz 12 gadu vecumam) un otrā vecākie (līdz 17). Pirmajā postenī bērniem arī ir iespēja skatīties televizoru - dažādas filmas un multfilmas.
Dienā ir 3 ēdienreizes (jāatzīst, ēdiens neizceļas ar pārsteidzošu dažādu garšu paleti) un vakarā ir tējas dzeršana. Uz vietas ir iespējams dabūt dzeramo ūdeni.
Ja gadās, ka jāpaliek šajā nodaļā, es ieteiktu nodrošināties ar :
- Daudz tīra apģerba (ja vecāki var atbraukt vairākas reizes nedēļā un atvest, tas nav nepieciešams),
- pidžamu,
- zobu birsti un pastu,
- higiēnas piederumiem (dušas želeju, dezodorantu, šampūnu u.c.),
- dvieli,
- čībiņām,
- lielu daudzumu grāmatu, žurnālu, papīra lapu un blociņu, pildspalvām, zīmuļiem, kārtīm un galda spēlēm,
- rokaspulksteni (pierasts sekot līdzi laikam telefonā vai datorā, bet, kad tie nav pieejami, noder klasiska alternatīva).
Nodaļā uzturas dažādu vecumu un tautību jaunieši, lielākā daļa ir atvērti un patīkami sarunu biedri. Pati esmu ieguvusi dažus superīgus draugus. Māsiņas lielākoties ir jaukas un saprotošas, reti kura tāda nav, taču nevar teikt, ka tādu nav nemaz.
Mani ārstējuši divi ārsti no, man šķiet, kopā četriem, un par viņiem varu teikt tikai labu, kā arī, cik esmu dzirdējusi no citiem pacientiem un pati novērojusi, pārējie ārsti arī ir ļoti jauki un saprotoši.
Varbūt izklausās pārāk skaisti un nevainīgi, bet pie visa pierod un tas, kas sākumā šokēja, nu šķiet ikdienišķšs. Pēc vairākiem mēnešiem tur ārpasaule šķiet garlaicīgi normāla.
Veidoju šo rakstu tāpēc, lai palīdzētu tikt vaļā no baisās neziņas tiem jauniešiem, kuriem pēc pašu izvēles vai piespiedu kārtā nozīmēta ārstēšanās, kliedētu nepamatotus stereotipus un radītu priekšstatu par psihiatriskās slimnīcas kārtību un tajā notiekošo. Labprāt izlasītu par citu pieredzi. Ar prieku atbildēšu uz visiem interesējošiem jautājumiem par manu pieredzi un visu tur notiekošo. Paldies, ka veltīji manam rakstam laiku! :)