Dzīvē ir brīži, kad Tu kaut ko vēlies, bet nekādi nesanāk. Un ir brīži, kad Tu īpaši nepiedomā, bet viss notiek...
Tā arī šoreiz sanaca. Kopābūšana. Ļaušanās. Izbaudīšana. Došana. Un visam pāri Mīlestība.
Zemāk nedaudz redzams, kā mums dzīvojās apzinātības nometnē. Nodarbības, atklāsmes, apzināts ēdiens un daudz smaidu un apskāvienu 
Te nu ir - Dzīves elpai jau 5 gadiņi
Vieta, kur dzīvojām, bija pārdomāti sakārtota un harmoniska. Akmentiņu paradīze.
Akmenīšu zemenītes, akmenīšu končas un sēnītes.
Ja braucamrīks nav vairs izmantojams braukšanai, tad tas ir izmantojams funkcionāli acu priecēšanai.
Kad iznāc no sirsniņmājiņas, kura noslēpusies aiz ābelītes, vari noskalot rokas pie šādas amizantas pasaku mājiņas, kuras pakājē mājvietu radušas dzērvenītes
Dārzā teltis izaugušas kā sēnes pēc lietus, un braucamrīks katrai pieskaņots 
Arī īstās sēnes izveidojušas savu ceļu.
Vardīšu paradīze.
Izslāpušajiem un nogurošajiem tasīte kafijas/tējas ar cukurgraudiņiem.
Un stārķītis modri vēro visu notiekošo.
Jau sapriecājos, ka esi izcepis skaistu torti, taču patīkami vīlos, kad ieraudzīju vēl labākas lietas par torti. Torti ātri apēdāt un ātri tā aizmirsīsies, bet tāda kopābūšana dzīvos atmiņās ilgi.
