Esmu mamma trim jaukiem bērniem un man ir tikai 21gads. Jā ,tieši tā 21, Ļoti daudzi cilvēki pārjautā, kad uzzina cik man ir gadu un es ar lepnumu arī atkārtoju.
Es nekaunos par to ,ka man ,tik jaunai jau ir trīs bērni. Kāpēc lai es kaunētos.? Bieži man cilvēki skatās virsu kā tādai m.... Bet man nāk par to tikai smiekli. Viņi uzskata ,ka redz ja tev tik jaunai ir 3bērni, tu noteikti esi m... Bet reāli nezin ka man blakus ir viens vīrietis, kas rūpējas par mani un mīl mūsu mazo ģimenīti. Sākumā es daudz raudāju, pārdzīvoju, ka mani nosoda ,bet ar laiku iemācijos ignorēt un pat pasmieties par to.
Jā man bija izvēles un es izvēlējos par labu bērniem. Bet ziniet es tiešām esmu laimīga. Es zinu ka man pietiks laika saviem sapņiem un saviem plāniem. Es zinu ka visu laiku esmu gribjusi tieši šādu mazu ģimenīti un nekad to nenožēlošu. Protams, ir savas grūtības kas jāpārvar, bet patiesība tas nav nekas tāds ko plānojot un organizējot nevar paveikt.
Es labi apzinos savu atbildību. Es labi apzinos ko daru un zinu ko gribu šajā dzīvē. Un man sen vairs neinteresē citu nosodijums. Šīs vienkārši ir manas pārdomas.
wtf?????raksts kā attaisnošanās kaut kam.visdrīzāk pati škrobijies par savu stāvokli,šeit rakstītais visdrīzāk domāts tiem kas tevi pazīst.Jo ja šis būtu motivācijas raksts vai kaut kas tam līdzīgs tad varētu sākt ar to kā ir ienācies pirmais bērns utt....tavi iekšējie pārdzīvojumi,pārdomas,drosme.Bet te tik redzu "čau man ir 21gads,man ir trīs bērni,un visi mani sauc par m....u,sākumā tas mani uztrauca ,bet tgd nē".....