Stāsts, brīži un mirklī. Vis sākās tik nevainīgi, rakņājot interneta dzīlēs kautkā nejaušu uzdūros vienai bildei kura saskatīju un gandrīz uzreiz iemīlējos tajās melnajās spīdošas acis, žilbinošā smaida kurš izstaroja mīlestību, labestību, kaisli, izstaroja visu kas man šķita vien tikai iespējams filmas, dzejoļos, fantāzijas. Saku meklēt dziļāk, nebija mierā, un atradu šī smaida īpašnieci. Sasodīts, Ukraina! Bet sirdi un prātā bija viens, es vēlos viņu iepazīt, izjust, iegūt. Domāts, darīts. Uzrakstīju vēstuli uz epastu. Un atbilde bija, saņemt to bija neaprakstāmi burvīgi. Tā mēs parakstījāmies kādu laiku līdz sarunājām randiņu pie video zvana. Norunājām visu atlikušo naktī, bija par ko runāt, visu dzīvi teju stāstījām viens otram. Un ar katru teikumu es ar vien dziļāk un dziļāk iepazinu šo būtni. Reizēm likās ka tie ir meli un tas ir sapnis. Bet satiekot dzīvē šo būtni vārda Karina es visus savus velnus izmetu ārā. Šo dažu nedēļu laikā mēs iepazinām visus mīnusus un plusus un spējām pielāgoties viens otram. Viņa, sieviete 30 gadus vecā, skaista, neviltota, gudra un inteliģentā. Strādā vienkāršu darbu bibliotēkā. Parzin 4 valodas, izskatās un dvēsele ir satriecoša. Burvīgi gatavo, kaut man ka pavāram ir sarežģīti ar to tikt galā. Viņa ir lieliska praktiski visa, nesmēķē, nelieto kosmētiku, mīl dzīvniekus, mīl savus vecākus, mīl līdzcilvēkus. Kad viņa smaida un runā pat nebudams romantiķis dzirdu ka putni dzied teju šķiet ka ar viņu runātu. Viņas bāls un ķermeņa valodā padara mani nepratīgu. Viņa ir mana eiforija, kaisles un iekāres sieviete. Vienkārša, neviltota, īstā un savā mērķa vadītā sieviete kuru man ir gods mīlēt un sajust viņas klātbūtni, rokās, ķermenī, sirdi. Un kaut vai mēs nebūsim mūžīgi kopā vai būsim, es svēti solos un ticu tam ka katrs mirklis ar viņu būs un ir man tā vērts, visi viņas vārdi tiek rūpīgi uzsklausīti , īstenoti un neaizmirsti. Viņa man ir dieviete, mans eņģelis, mans spēks. Esam kopā jau otro mēnesi, nav bijuši strīdi, nav bijušas nesaskaņas. Es piekāpjos kur vajag, un jūtu ka viņa dara tāpat. Es nedaru neko tādu kas liktu viņai skumt, vilties mani. Es neko nesolu viņai ko zinu ka nevaru izpildīt, šeit man svarīgs princips, vīrs un vārds. Es mīlu viņu tik stipri ka sevi, un manu prāt tas ir godīgi. Man nešķiet neglīta un kropļojoša viņas retā uz vaiga, tieši otrādi tā ir pirmā vietā kuru skūpstu ir reizi kad uznāk vēlme viņu skūpstit. Un to es daru ar neaprakstāmu baudu. Man 29, pavārs, Latvietis. Bija attiecības, izjuka. Biju ļoti negodīgs pret bijušo sievieti. Kāpēc, Zinu, nenovērtēju un šķiet nemaz tā īsti nemīlēju bet toties cienīju. Es, vīrietis kuram patīk māksla, savas ambīcijas un vēlmes īstenoju pastāvīgi, esnu bijis nenopietns un pavirš savos jaunākajos gados. Grēkojis un kļūdijies agrāk. Pievīlis un pat melojis. Un dzīvē, mana dzīvē novika pavērsiens kurš mainīja mani, manu attieksmi pret līdzcilvēkiem. Kļuvu godīgs, iecietīgs, līdzcietīgs. Kļuvu paties pret sevi un savām domām. Saku īstenot idejas un vēlmes. Ticiet, neticiet bet attalgojums ir, tā ir viņa. Karina. Būtne kuru nejauši ieraudzīju bilde. Man vienalga ja kādam prātāvēdaram uznāk pēkšņā neticēšana, tā taču nevar būt. Tas taču ir izdomāts. Un t.t . Man vnk gribējās padalīties savas emocijas un tagat jau topošās ģimenes saticības labaja aura. Būs bildes, bildes no mūsu kāzām, jo Ukraina ir pieņemts precēt nost sievieti kuru mīļi. Un domāju ka tā ir pieņemts visur:) .
Tev patiks šie raksti
