Katram no mums ir kāds cilvēks, kas kādreiz ieņēma svarīgu lomu mūsu dzīvēs, bet dažādu apstākļu dēļ, vairs nav mūsu dzīvēs. Tas var notikt un ir noticis daudziem cilvēkiem. Kā mēs izvēlamies reaģēt tālāk ir mūsu induviduālā izvēle, bet neskatoties uz to cik ātri vai lēni tu aizmirsti par šo cilvēku, ir nenoliedzami, ka šī cilvēka vai cilvēku aiziešana atstāj sekas uz mūsu saskarsmi ar jauniem cilvēkiem nākotnē.
Ja lasot šo rakstu, tev uzreiz liekas, ka šis būs raksts par to cik svarīgi ir izlīgt un viesiem piedot pagātnes kļūdas, tu rūgti maldies. Kā jau minēju savā pirmajā dzīves novērojumu rakstā, esmu reālists, tamdēļ analizēju dažādas situācijas ar kurām esmu bijis saskarsmē, savas dzīves gaitā. šis raksts ir manis interpretētas domas par tā saucamo ''piedošanas mākslu'' un tapusi ar nodomu, katram cilvēkam apsvērt vai šis cilvēks ir un būs tev vajadzīgs nākotnē un vai censties atjaunot attiecības ar kādu.
Nereti savā dzīvē esmu nonācis savdabīga ''padomdevēja'' lomā vairākiem cilvēkiem, savas analītiskās dabas rezultātā. Runājot ar cilvēkiem kuri ir saskārušies ar šādām problēmām, nereti dzirdu dažādus pārdzivojumus par to, cik ļoti būs grūti dzīvot bez šī cilvēka un neskatoties uz to, ka nereti šie cilvēki paši ir egoistiska rakstura, ( jā,diemžēl esmu saskarsmē ar šāda veida cilvēkiem), es uzdodu jautājumu-'' Kādēļ tu nevēlies izlīgt ar viņu?'' uz kuru bieži saņemu atbildi -''Bet man tak nav jāatvainojas viņam. Man ir taisnība un viņš ir vainīgs!''
Šī nostāja pret kādu cilvēku ir dabiska un saprotama. Mēs katrs esam sava veida ''galvenais aktieris'' savā dzīvē un bieži vēlamies nolikt sevi pozitīvā gaismā, ticot ka mēs esam ,ļoti nosacīti, ''labie'' tēli un pārējie ir ''ļaunie'' tēli. Mēs ātri aizmirstam pozitīvās lietas ko kāds mūsu labā ir darījis un atceramies negatīvās lietas, kas mums ir nodarītas. Bet ko vairākumam cilvēku neizdodas atcerēties, ir negatīvās un dažkārt egoistiskās lietas, ko nereti nodaram sev tuvajiem cilvēkiem.
Pat šobrīd lasot šo rakstu, iesaku aizdomāties par cilvēku ar kuru tev šobrīd ir konflikts, bet tā vietā lai koncentrētos uz to kas ir nodarīts tev, centies atcerēties kautvai dažas lietas, kuras varēja otram cilvēkam likt nonākt konflikta situācijā ar tevi. Centies paskatīties uz situāciju, bez emocionālas nostājas un rast secinājumus racionāli. Nemelošu, tas nav viegli izdarāms un var prasīt sava veida treniņu, lai varētu pilnībā objektīvi spriest par situācijām, bet tas nereti var palīdzēt atrast kompromisu un izprast, kamdēļ esi nonācis šādā situācijā, kādā šobrīd esi.
Ir svarīgi saprast, ka termins ''piedošana'' ir ļoti relatīvs un interpretējams katram cilvēkam. Dzīvē nav vienotu likumu par to, ko drīksti piedot un ko nekādā gadījumā nevar piedot citam. Kā saka teiciens-''Katrs cilvēks ir unikāls' 'un tāda arī ir mūsu izpratne par dzīvi, unikāla un atšķirīga katram. Vairāki cilvēki, ieskaitot mani, nekad nespēj piedot nodevību un neuzticību, kamēr vairāki cilvēki to ir piedevuši vairākas reizes.Citi cilvēki nespēj piedot melus vai vardarbību, kamēr citi cilvēki izvēlās šīs lietas ātri aizmirst un uzskata par dabisku dzīves daļu.
Jo vairāk tu sāc aizdomāties par terminiem labs un ļauns, var novilkt aizvien vairāk ''pelēkas'' paralēles un saprast, ka tikai mēs paši varam būt tiesneši un lēmēji pār mūsu sajūtām, un nepakļaujoties citu idejām un izpratni par to, kas ir pieļaujams un kas nav, mēs varam rast izejas no situācijām, kas mums šķitīs pieņemamas.
Apsverot jautājumu, vai viens vai pat vairāki cilvēki ir pelnījuši vietu atpakaļ tavā dzīvē, nav neviena pareiza vai nepareiza atbilde, bet ir svarīgi atcerēties, ka mūs visus vada cilvēciskais instinkts, kas nereti mums liek izdarīt vairākas, nereti nožēlojamas rīcības, piebilstams it īpaši jaunākās dzīves stadijās, kurās vel nav sasniegts briedums un atbildības izjūta pret citu cilvēku. Apsver ko šis cilvēks ir tev devis un no tevis prasījis, kā arī atceries ko esi viņam devis un prasījis.
Svarīgi ir atcerēties, ka šis ir mans induviduālais skatījums uz šo tematu un tas var krasi atšķirties no jūsu ,lasītāju, viedokļiem. Kā jau ierasts manos rakstos, ar prieku vēlos dzirdēt jūsu viedokļus par šo tematu, jautājumus kas jums ir radušies un ieteikumus, par to ko jūs vēlaties redzēt nākamajos rakstos, iesakot nākamos tematus ko vēlaties redzēt nākotnē no manis. Pateicos visiem kas atvēlēja laiku izlasīt šo rakstu un manu pagājušo Dzīves novērojumu rakstu un jūsu negaidīto patiku pret pagājušo rakstu, ko izveidoju. Esat objektīvi un izdariet izvēles kas nāk par labu jums, nevis tās, kas liekas pieņemamas citiem jums apkārtesošajiem.