Tad nu tā, vis sākās kad čoms pasauca uz vienu alu kādā maija pēcpustdienā 
. Vēl atceros, ka tas bija kaut kāds kreisais apinītis skārdenē. Okei, tīri labs bija uzkāpt 12 stāvu ēkas jumtā un iesipāt, right? Nākamajā dienā izdomājām atkal iziet ārā, jo nu, kas gan var notikt, ne tā?
Tad nu pienāca ilgi gaidītā nākamā diena un mēs ejam ārā. Viņš protams pasauca vienu meiteni, kura bija gadu vecāka par mani.Nu ejam, saprotam pie veikala ka mums ir tikai 4 eiro kabatās, bet gribās kaut kā atzīmēt dienu. Beigu beigās, nopirkām divus Līvu nefiltrētos izrubeņus un 4 zelta skārdenes.Ejam uz spotu, tur arī sākam maukt māgā, tīri tā neko man bija, kad izdzēru pusi no savas divlitrenes, mazliet nēsāja, bija smieklīgi, mazliet ierēcu un turpināju sipāt.Tad nu skatos, ka čoms jau izdzēris mazliet vairāk nekā es, sapratu ka jāsarauj un attapos izdzerot 1/5 no visas pudeles, kas bija pēdējais šķidrums iekš tās, vienā rāvienā. Tad nu es sapratu, ka IEDEVA galvā... un tā kārtīgi. Redzu ka nevienam vairs nav labi, visi bijām apsitušies normāli. Izgāju uz balkona pamīzt, bet tiklīdz noliecos pie biksēm, jā es noliecos jo nevarēju nostāvēt kājās, saprotu ka vēders uzmeta un es attopos vemjot tik smagi, kā nekad iepriekš. Vēmu 3 minūtes no vietas, es pat skaitīju cik izvemos. Tad tās bija 6 reizes no vietas, kad iekšas skalojās ārā, tā pretīgā garša un smaka iekš nāsīm un visas mutes, vēmekļi aplipuši man visapkārt ar skolas ēdiena paliekām, pfuu! Čoms momentā saprata ka man nav labi un ieteica doties mājās, tā nu mēs darām, es ja godīgi neatceros kā tiku nost pa kāpnēm, vienu brīdi pazuda savienojums ar kājām un es visticamāk ka pakritu. Ejam pa ielu un es turpinu vemt, tagad jau es vemju ārā tīru melnu suslu, kas arī bija līvu alus. Esu izvēmies jau 10 reizes 20 minūšu laikā. Dodamies tālāk tripā uz mājām, saprotu ka es nevaru paiet un ir jāatpūšās, apsēžos uz betona blokiem un atkal izvemjos. Jau sāk kļūt mazliet vieglāk, bet tikuntā man galva griežās kā ziemassvētku karuselis ar V8 motoru. Es turpinu vemt, es pats neapzinājos vai es vemju ko arā vai nē, mazliet tikai iznāca jo visas iekšas jau bija izvemtas pa ceļam un ēkā. Kad nonācu mājās, pa taisno devos gulēt.
Stāsta morāle? Varbūt ne vienmēr ir tā labākā ideja taupīt, šis pasākums man varēja beigties diezgan letāli. Es varēju pamosties atskurbtuvē vai arī vispār uz ielas bez drēbēm un manām mantām. Es varēju nekad nepamosties no šī sintētiskā sapņa. Protams ar to nebija beigusies 2litru ēra jeb karjera, bet par citiem piedzīvojumiem lasiet nākamajos stāstos.
Ar cieņu, PiedzimuPēcPsrs.
