Sveiki visiem.Paldies visiem kuri izlasija manu iepriekšējo rakstu.Esmu šokā par to cik savā ziņā populārs tas ķļuva.Tagat ir kādi pulkstens 20:05 pirmdiena 19 marts.Šodien bija mana pirmā skolas diena pēc pusgada ilgas pauzes.Kur es šo pusgadu biju?Tagat pastāstīšu.Septembrī dēļ konflikta ar vienu puisi kas beidzās ar manis žņaugšanu es mēģināju izdarīt pašnāvību izdzerot 90 tabletes kas bija domātas priekš stipras šizofrēnijas ārtsēšanas.Pēc tam kad es to izdariju es pamodos rīgā bērnu klīniskajā slimnīcā gaiļerezs...Mani par laimi izglāba sociālā darbiniece pēc tam kad es vienkārši esot gulējusi gultā bez dzīvības pazīmēm.Gaiļezerā man gāja labi tur es iepazinos ar vienu meiteni vārdā Ieva viņai bija 14 gadi un anoreksija.Mēs diezgan labi sadraudzējāmies.Tagat vairs ar viņu diemžēl nekontaktējos.Pēc gaiļezera es nokļuvu ģintermuižā jeb īsāk sakot motivācijas programā jo mans bērnunams nodomāja ka es salietojos narkotikas lai gan tā patiesībā nebija es vienkārši mēģināju izdarīt pašnāvību.Mēnesi es pavadiju tur cenšoties tikt vaļā no visām savām atkarībām.No smēķēšanas no graizīšanās un atkarības no alkohola.Par laimi man šī mēnesi ilgā programa kaut kādā veidā palīdzēja lai gan pašās beigās es sagriezu roku diezgan stipri un tad mani pārsūtija un ģintermuižas 11.Nodaļu ķipa bērnu psiheni.Tur es pavadiju divas skaistas nedēļas.Kopā ar vienu ļoti jauku meiteni vārdā Amanda un ar savu puisi vārdā Edgars.Es vēljoprojām ar viņiem sazinos.Pēc ģintermuižas es nokļuvu Allažu krīzes centrā kur pavadiju pāris nedēļas līdz aizbēgu pie savas labākās draudzenes.Tur es pavadiju 4 brīnišķīgas dienas līdz man bija jābrauc atpakaļ uz bērnunamu kur es pavadiju nieka 2 dienas un tad mani aizsūtija uz AINAŽIEM!Ainažos es pavadiju veselus 3 mēnešus.Tur man gāja diezgan skumji.Pirmajās 3 dienās ar citām meitenēm uzpīpējām un par to dabujām potes.Skumji.Decembrī viena meitene mēģināja aizbēgt projām viņu diemžēl noķēra un kad viņu atveda atpakaļ viņu piesaitēja uz visām četrām uzvilka pampēru un iešpricēja potes.Viņu piesietu turēja 24 stundas bet pēc tam viņa veselas 3 nedēļas bija piesieta pie vienas rokas.Viņu atbrīvoja tikai lai paēstu un aizietu līdz toletei.Skumji.Viņu atbrīvoja tikai tad un tikai tādēļ ka atbrauca tiesībsargi kuri arī bija tie kas pavēlēja lai meitene nekavējoties tiktu atbrīvota no šī soda.Ainažos bija bērni ar visādām diagnozēm.Es esmu bijusi palātā ar garīgi slimu meiteni no kuras man personīgi bija ļoti bail.Vienu meiteni vairākas reizi piesaitēja par to ka viņa apsaukāja māsiņas un sakāvās ar vienu citu meiteni.Es biju istabiņā kad viņu saitēja.Runājot par ārstēšanas terapiju jāsaka godīgi ka tur tāda nebija.Pie mums gandrīz katru dienu nāca viens psihiatrs un parastā daktere kuri jautāja kā mēs jūtamies dažas dienas viņi vispār ar mums nerunāja.Tur bija viens psihiatrs uz 80 bērniem.Dažreiz vizīte vilkās līdz 11:30Psihalogi arī tur nebija katru dienu uz vietas.Ja godīgi bija tā ka ja tu esi ainažos 2 vai vairāku reizi tev psihalogs nepienācās neatkarīgi no diagnozes.Es Ainažos biju tikai 2 reizes un otrajā reizē man psihalogs nebija lai gan man solija ka man būšot kārtīga rehabilitācija.Izejot no Ainažiem es jutos vēl sliktāk nekā tad kad es atbraucu.Par laimi man Ainažos palīdzēja labi draugi kuri bija man blakus grūtā brīdī.Nezinu ko es bez viņiem darītu.
